Televīzijas attīstība Latvijā: pieredzējuša TV inženiera Jura Grapmaņa stāsts

Komentāri

Visā pasaulē un līdz ar to arī Latvijā šodien tiek svinēta Televīzijas diena. To 1996. gadā ieviesa Apvienoto Nāciju Organizācija, lai uzsvērtu televīzijas ietekmi un nozīmi. Latvija, ieviešot televīzijas tehnoloģijas, bijusi viena no Padomju Savienības celmlauzēm.

Pirmā televīzijas pārraide Latvijā notika 1954. gadā ar spēlfilmu Mājup ar uzvaru. Tā bija eksperimentāla pārraide, kurai kā lavīna sekoja televīzijas attīstība. Šo laiku ar nostalģiju un humoru atceras inženieris Juris Grapmanis, kurš kopā ar dažiem citiem entuziastiem Padomju Savienības varas orgāniem bija izlūgušies amerikāņu raidītāju.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Juris Grapmanis, televīzijas inženieris

Tas bija kaut kas jauns un neparasts. Pilnīgi jauns un neparasts, kurš bija jāsāk apgūt no pašiem pamatiem. Darbs ar to pirmo raidītāju bija ļoti grūts, jo tas bija primitīvs roku darbs.

Vēlākajos gados šis un arī nākamie raidītāji un no Padomju Savienības iegūtās detaļas bija pastāvīgi jāpilnveido pašiem, jo tās nestrādāja. Nereti Latvijas komandai dažādas iekārtas nepiešķīra, jo bija zināms, ka pašmāju entuziasti visu paveiks saviem spēkiem.

Foto

Juris Grapmanis, televīzijas inženieris

Savienībā kāds institūts kaut ko izstrādāja, tad gandrīz pagāja pāris gadi, pirms to ieviesa ražošanā, bet mēs nodibinājām ar viņiem kontaktus, dabūjām to izstrādi un būvējām paši.

Televizors tolaik bija retums. Visā valstī bija ap 800 aparātu. Tomēr Latvija aiz lielpilsētām Maskavas, Ļeņingradas un Kijevas bija ceturtā vieta Padomju Savienībā, kur televīzija vispār bija.

Juris Grapmanis, televīzijas inženieris

Iemesls pulcēties. Tiem, kuriem nebija – tie gāja pie kaimiņiem, sēdēja un skatījās. Visu. Nebija tādu šovu. Kaut kādu ķīniešu operu rāda, sēdēja pacietīgi, skatījās.

Vēlākajos gados Latvijā aktīvi būvēja jaunas televīzijas stacijas, torņus, antenas un atklāja papildu programmas.

Par nozīmīgu notikumu Latvijas televīzijas attīstībā kļuva radio un televīzijas torņa celtniecība 80. gadu vidū. Drīz pēc tam sāka veidoties pirmās privātās televīzijas, bet nākamais nopietnais izaicinājums bija pāreja uz ciparu televīziju.

Jānis Bokta, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs

Vairāk satura, vairāk programmas un televīzijām ir mazāk jāmaksā. Ja atceramies, ka skatījās – ir sniedziņš vai nav sniedziņa, tad šobrīd, vai nu signāls ir, vai nu signāla nav.

Šobrīd virszemes apraide tiek nodrošināta sešos tīklos, kur katrā var pārraidīt līdz 10 programmām. Taču tehnoloģiskā attīstība neapstājas, jo nākotnē televīzijas ekrānos pieejamais satura daudzums varētu mainīties.

Jānis Bokta, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs

Ir paredzams, ka pēc 2022. gada spektrs samazināsies un tiks atdots citām tehnoloģijām, piemēram, mobilajām datu pārraidēm, kas nozīmē, ka būs mazāks frekvenču skaits un jāpiemeklē pareizā tehnoloģija, ko tad tur darīt. Ir jāsaprot, cik daudz un kādas programmas šajā tehnoloģijā valsts un komerctirgus gribēs pārraidīt.

Patlaban virszemes apraidē bez maksas ir skatāmi pieci kanāli, bet kopumā ir pieejami vēl vairāk nekā 50 kanālu.

Lasi vēl