Tapis vērienīgs pētījums par ārzemēs dzīvojošajiem latviešu izcelsmes zinātniekiem

0 Komentāru

Tapis vērienīgs pētījums par ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas zinātniekiem, kurā aptaujāja teju 400 zinātniekus. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas ir diasporas zinātnieku iespējas sadarbībai ar zinātniekiem Latvijā. Galvenais secinājums – potenciāls sadarbībai ir, taču trūkst informācijas par to, kā šī sadarbība mēdz īstenoties.

Latvijas Universitātes pasniedzējs Jānis Valeinis sešus gadus studējis finanšu statistiku un matemātiku universitātē Vācijā, kur arī saņēmis izdevīgu darba piedāvājumu. Tomēr izvēlējies atgriezties dzimtenē.

Jānis Valeinis
LU FMF asociētais profesors, vadošais pētnieks

Man sākumā ļoti patika, sāku ar zinātni nodarboties, ar publikācijām, bet beigās es sajūtu zināmu smagumu Vācijā. Latvijā man piedāvāja kādus 200-300 latus, tur – 2 500 eiro. Bet es momentāni atgriezos, man nebija nekādu pārdomu, man bija pilnīgi skaidrs, ka man jāatgriežas.

Statistikas matemātika ir perspektīva nozare, norāda Jānis Valeinis. Tikko ir izveidota viņa vadītā universitātes statistikas laboratorija, kurai, kā cer pētnieks, izdosies piesaistīt ne tikai studentu, bet arī uzņēmumu interesi.

Oskars Gruziņš un Ieva Birka ir brālis ar māsu, kas kopš 1992. gada dzīvoja un mācījās Amerikā. Pirms kāda laika abi ir nolēmuši atgriezties Latvijā. Viņu pētniecības sfēras ir saistītas ar politikas, komunikācijas un vēstures jautājumiem. Abiem izdevies saņemt Eiropas Savienības finansējumu kā jauniem zinātniekiem.

Ieva Birka
SSE Riga “Jauno līderu akadēmija” vadītāja, politikas zinātnes doktore

Ko mēs ar brāli varam pienest kā ārzemju pētnieki Latvijā, ir tas, ka mēs esam mācījušies tajā angļu valodā. Mums tā rakstiskā angļu valoda ir ļoti laba, uz ko tiek likts ļoti liels uzsvars tieši starptautiskos pētījumos. Izmantojot to valodu un tās zināšanas, sanāk Latviju tālāk ietīklot starptautiskajā zinātniskajā ietvarā.

Šobrīd Oskars Gruziņš strādā pie sava doktorantūras projekta “Bērni, kas dzimuši Trešā reiha un Padomju zaldātiem Latvijā”. Viņa darbam tiek meklēti cilvēki, kuri atbilst projekta mērķa grupai un būtu gatavi sniegt interviju. Oskars norāda, ka kaut gan šī ir ļoti specifiska grupa, kura nelabprāt runā, tomēr viņu vēstures liecības būtu ļoti svarīgi iemūžināt. Ja pazīstat kādu, kuram tēvs bija Trešā reiha vai Padomju zaldāts, ar Oskaru iespējams sazināties pa tālruni 2 8254186.

Latvijas zinātniekus šodien var sastapt prestižās universitātēs ASV un daudzās Eiropas valstīs. Iegūtās zināšanas, kā arī darba pieredze ārvalstīs ir pārāk vērtīgs resurss, lai to neizmantotu tepat Latvijā. Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadītāja Inta Mieriņa norāda, ka pagaidām sadarbība starp Latvijas zinātniskām institūcijām un ārvalstīs dzīvojošiem latviešu zinātniekiem īstenojās individuālajā, nevis sistēmātiskajā līmenī.

Inta Mieriņa
LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadītāja

Ārvalstīs dzīvojošie diemžēl maz iesaistīti Latvijas zinātnē. 44% saka, ka viņi vispār nav iesaistījušies Latvijas zinātnē nekādā veidā, vēl 12% sadarbība ir ļoti vāja un tikai 14% ir spēcīga sadarbība.

Izplatītākais iemesls, kādēļ zinātnieki izvēlas darbu ārvalstīs, ir labākas profesionālās izaugsmes vai karjeras iespējas – tā norādīja 64% aptaujāto. Savukārt 27% atzinuši, ka vēlas Latvijā redzēt prognozējamāku zinātnes finansējumu un lielāku stabilitāti.

Pētījums par ārvalstīs dzīvojošo Latvijas zinātnieku sniegumiem ir nozīmīgs posms, gatavojoties 2018. gada jūnijā gaidāmam ceturtajam Pasaules latviešu zinātnieku kongresam.

0 Komentāru