Komentāri

Rīgas Svētā Pētera baznīcas liktenis vienmēr bijis raibs. Savulaik tā kalpojusi kā luteriskās reformācijas šūpulis Livonijā, vēlāk pamatīgi cietusi 20. gadsimta karos, bet pēdējos 25 gadus tā kļuvusi par mantu bez īpašnieka. Kaut gribētāju bijis daudz, politiķi tā arī nav spējuši vienoties, kam īsti baznīcas ēka piederēs. Tagad Tieslietu ministrija kārtējo reizi piedāvā to atdot luterāņu īpašumā.

Slavenā Rīgas Panorāma nebūtu iztēlojama bez Pēterbaznīcas torņa smailes. Tomēr nu jau 25 gadus politiķi un ierēdņi netiek skaidrībā – kam īsti šī smaile pieder?

Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas Augstākā padome dievnamus atgrieza reliģisko draudžu īpašumā, bet divus ANO līmenī atzītus pasaules kultūras pieminekļus atstāja kā izņēmumu.

Tie bija Rīgas Doma Baznīca un Pēterbaznīca. Doma baznīcas ēka vēlāk tomēr tika atdota Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai.

Savukārt par Pēterbaznīcu politiķi gadu gaitā apsprieduši dažnedažādus variantus – atdot to Rīgas pašvaldībai, oficiāli nodēvēt Pēterbaznīcu par valsts īpašumu, vai arī rīkoties tāpat kā ar Doma baznīcu. Tagad Tieslietu ministrija sagatavojusi likumprojektu, kas paredz īstenot pēdējo variantu.

Arī luterāņi uzstāj, ka baznīcas ēka pienākas viņiem – no juridiskā un vēsturiskā viedokļa par to neesot nekādu šaubu. Beidzot tiekot skaidrībā par baznīcas īpašnieku varētu sakārtot dažādus tehniskos jautājumus, bet kultūras pasākumus turpinātu  rīkot. Protams, reliģiski pasākumi gan būtu tikai luterticīgajiem. Nelielas pārmaiņas skartu arī tūristu apskatei izlikto ekspozīciju.

Iepriekšējais mēģinājums atdot Pēterbaznīcu tās vēsturiskajiem īpašniekiem atdūrās pret Jāņa Birka vadītās Rīgas domes iebildumiem. Toreiz domes deputātu vairākums piekrita argumentam, ka pašvaldība dažādās Pēterbaznīcas renovācijās ieguldījusi prāvus līdzekļus, tādēļ tagad tā vienkārši atdot ēku luterāņu baznīcai būtu izšķērdība. Pašreizējā domes vadība gan ir citās domās.

Ameriks gan norāda, ka viņš pārstāv tikai vienas partijas – Gods Kalpot Rīgai – viedokli, kurai vienai pašai nav vairākuma domē. Tādēļ likumprojektam nonākot Saeimā, domē atkal varētu notikt balsojums. Tā rezultātu prognozēt esot pāragri. Neatkarīgi no domes viedokļa, galīgais lēmums būs jāpieņem Saeimas deputātiem.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl