Šuplinska: “E-dziesmusvētku” risinājums ļaus iestāties pret “dzīves iesaldēšanu” Covid-19 pandēmijā

0 Komentāru
Šuplinska: “E-dziesmusvētku” risinājums ļaus iestāties pret “dzīves iesaldēšanu” Covid-19 pandēmijā
DMITRIJS SUĻŽICS, F64

Plānotais “e-dziesmusvētku” risinājums XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem ļaus iestāties pret “dzīves iesaldēšanu” Covid-19 pandēmijas laikā, šādu viedokli trešdien preses konferencē žurnālistiem pauda izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Ministre atgādināja, ka pagājušajā gadā Ministru kabinets lēma, ka Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus pārcels pa gadu, rēķinoties, ka nākamais jeb šis gads būs citādāks un svētkus varētu rīkot daļēji tradicionālā veidā.

Trešdien premjera Krišjāņa Kariņa (JV) paustais, ka svētkus varētu pārcelt vēl par gadu, lai tos varētu rīkot klātienē, kā tas tradicionāli ir ierasts, ministrei liekot jautāt, “kas noticis ar Ministru kabineta lēmumiem”. Kā uzskata Šuplinska, Covid-19 pandēmija ir pierādījusi, ka vīruss cilvēku dzīvēs ir uz palikšanu, tāpēc ir jāmācās rast risinājumus turpmākai cilvēka ikdienas veidošanai. Ministre nepiekrīt publiski izskanējušam apgalvojumam, ka tiešraides vai jebkurš cits video materiāls neļauj izjust svētku sajūtu.

Šuplinska uzvēra, ka viens no risinājumiem pirmspandēmijas sadzīves atjaunošanai ir vakcinācija. Kā liecinot Izraēlas, Lielbritānijas un ASV pieredze, imunitāte virs 40% pieļauj plašāku notikumu un pakalpojumu pieejamību.

Viņasprāt, svētku atcelšana nav pieļaujama, jo nav garantijas, ka arī nākamā gada vasara būs citādāka. Ministre minēja arī, ka šiem svētkiem kolektīvi ir gatavojušies vairākus gadus, tāpēc, lai gūtu “enerģijas lādiņu” nākamajam mācību gadam, svētkiem netradicionālā formā būtu jānotiek.

Šuplinska atzina, ka Covid-19 pandēmijas dēļ mācību bijis smags, tāpēc “bērniem nevar nozagt vasaru un kopābūšanas prieku”, ievērojot visas epidemioloģiskās prasības.

Savukārt XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs Romāns Vanags uzsvēra, ka dziesmu svētku cikls ir definēts – ja vienu gadu tas ir pārkāpts, tad tas nedrīkstot turpināties bezgalīgi.

Vanags iestājās par to, ka sagatavotās programmas, kas bija jau gandrīz gatavas un kuras nevarēja īstenot pagājušajā vasarā, ir jāīsteno šogad. Vanags arīdzan uzsvēra, ka dziesmu svētku turpinājums nav visas vasaras garumā, bet līdz pat oktobra beigām, un tiek gatavotas 15 dažādas svētku norises.

“Katrs koris ir vērtība, katrs dejotājs ir vērtība, katrs koklētājs ir vērtība, katrs dalībnieks ir vērtība. Mēs šīs vērtības šoreiz gribam izcelt šajā īpašajā iespējamajā veidā. Ja kādam šķiet, ka tā ir kaut kāda merkantila naudas šķērdēšana, vai diriģentu, dejotāju, vadītāju personīgā labuma gūšana, tad tie ir milzīgi maldi. Es ceru, ka maldi tiks kaut kādā veidā kliedēti un mēs tiksim ārā no šīs traģiskās situācijas, kurā esam nonākuši, apšaubot paši savas vērtības,” sprieda Vanags.

Viņš pauda bažas, ka cilvēki runā par svētku pārcelšanu uz 2022.gadu. Vanaga ieskatā, tas esot nepārdomāts priekšlikums, kuram neesot nekāda seguma. Viņš atzīmēja, ka mācību iestādes absolvējuši 12.klašu audzēkņi, arī 9.klašu skolēni ir noslēguši savu izglītības programmu un klāt nāk jauni audzēkņi. Vanags aicināja pasargāt arī skolotājus un nelikt viņiem vēl vienu gadu mācīt to pašu repertuāru, ko viņi ir darījuši jau četrus gadus.

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika uzsvēra, ka Dziesmu svētku padomē balsoja par lēmumu, ka dziesmu svētkiem ir jānotiek. Viņa akcentēja, ka Baltijas dziesmu un deju svētku tradīcija ir unikāla vērtība – nemateriālās kultūras meistardarbs, kas ierakstīts UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

“Neatņemama daļa no šīs tradīcijas ir skolēnu deju un dziesmu svētki. Nemateriālais kultūras mantojums nav parāde, kurā mēs no brīža uz brīdi pieslēdzamies. Tā ir tradīcija un daļa no dzīves, no kuras mēs nevaram atteikties,” sacīja Moļņika.

Viņas vērtējumā, Covid-19 krīzē jaunieši ir viena no skartākajām sabiedrības daļām, un šie svētki ir būtiski, lai stiprinātu jauniešos sociālemocionālās prasmes un kopā būšanu.

“Ja mēs šobrīd sakām, ka svētki “Zoom” nav nekādi svētki, tad šajā brīdī man ir jāsaka, ka arī mūsu tikšanās preses konferencē nav nekāda tikšanās, bet tomēr tā ir tikšanās. Mēs tomēr spējam būt kopā un runāt. Es ļoti ceru, ka mēs spēsim sev un citiem ne tikai sagādāt svētkus, bet nosargāt tradīciju,” sacīja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre.

LETA jau ziņoja, ka, apkopojot pašvaldību koordinatoru sniegto informāciju, patlaban XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem reģistrējušies 2090 kolektīvi ar 40 049 dalībniekiem.

Dziesmu un deju svētku padomes sēdē sacīja svētku izpilddirektore Agra Bērziņa atzīmēja, ka XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mērķis ir nodrošināt tradīcijas pēctecību un nepārtrauktību, kā arī noslēgt šo svētku ciklu. Bērziņas ieskatā, lai varētu šo ciklu noslēgt ir dokumentēt vēsturei liecību, kādi ir bijuši svētki. Tāpat, pēc viņas paustā, būtisks nosacījums tieši šiem svētkiem ir stiprināt bērnu un jauniešu psihoemocionālo labbūtību.

Viņa pavēstīja, ka “e-dziesmusvētkus” veidos koncertu videostāsti, norišu videoklipi, intervijas, dažādi virtuāli sveicieni, montēti sižeti un notiks arī aktīva Latvijas Televīzijas piesaiste. Svētku “iemūžināšana” videoversijās visā Latvijas teritorijā un diasporā notiks līdz 30.oktobrim. Bērziņa uzsvēra, lai ieplānotais varētu notikt, tiek ņemtas vērā konkrētā brīža epidemioloģiskās prognozes un valstī noteiktie ierobežojumi. Tāpat viņa uzsvēra, ka dalība “e-dziesmusvētkos” notiek pēc brīvprātības principa.

Bērziņa skaidroja, ka jebkura svētku norise, neatkarīgi no vietas, kur tā notiks, tiek veidota atkarībā no valstī noteiktajiem cilvēku pulcēšanās ierobežojumiem. Tāpat netiek plānota plaša pulcēšanās, tiks ievērota “burbuļa” stratēģija un pārsvarā visas norises tiek plānotas ārpus telpām.

Viņa norādīja, ka šajā periodā netiek plānoti ne gari mēģinājumu procesi, nedz arī centralizēti kopējie mēģinājumi. Bērziņa pauda arī gandarījumu, ka šonedēļ sākas pusaudžu vecumā no 16 gadiem vakcinācija, aicinot vakcinēties arī pārējos sabiedrības locekļus.

0 Komentāru