Studiju aizsegā Latvijā cenšas nokļūt ekonomiskie migranti no trešajām valstīm

6 komentāri

Latvijas augstskolas un universitātes šajā mācību gadā sola stingri uzraudzīt trešo valstu studentu, sevišķi indiešu, sekmes un lekciju apmeklētību. Ja būs slikti rādītāji, tad anulēs viņu uzturēšanās atļaujas. Arvien biežāk nākoties secināt, ka studēšana ir bijis tikai aizsegs, lai ierastos Latvijā ar mērķi strādāt.

Centienos iegūt vīzu it kā studēšanai Latvijā, daļa indiešu vilto pases, vidusskolas beigšanas atestātus, uz vīzas intervijām Latvijas vēstniecībā Indijā sūta sev vizuāli līdzīgās personas, kas spēj runāt angliski. Pirms jaunā studiju semestra sākuma tagad septembrī, Latvijas vēstniecība Ņū Deli dažādu blēdību dēļ noraidījusi vairāk nekā 400 studiju vīzu pieteikumu, un tik daudz esot pirmo reizi.

“Mēs savā pusē esam uzsākuši jaunu praksi – esam piesaistījuši īpašu aģentūru, kas pārbauda iesniegto dokumentu autentiskumu, jo bieži vien ir diplomu un citu dokumentu viltojumi. Esam noķēruši ne tikai viltotus diplomus, bet esam atraduši arī pat neeksistējošu augstskolu ar neeksistējošiem diplomiem,” norāda Latvijas vēstnieks Indijā Artis Bērtulis.

Arī daļa Latvijas augstskolu un universitāšu šim studiju gadam bija pastiprinājusi atlases kritērijus trešo valstu studentu uzņemšanai.

“Visi pretendenti, kas ir nokārtojuši iestājeksāmenus tiek papildus intervēti gan uz motivāciju un valodas zināšanu. Tos, kas stājas IT programmā [..] mēs viņus vēl papildus izaicinām uz kādu matemātisku uzdevumu intervijas laikā, ļoti vienkāršu, 3. klases līmeņa, vai spēj to atrisināt pāris sekundēs. Tur gan ir daudz brīnumu. Līdz ar to saprotam, ka notiek kādas krāpšanās,” teic biznesa augstskolas “Turība” prorektors Imants Bergs.

Nevis studēt, bet vēlme strādāt Latvijā – ekonomiskā migrācija kā patiesais ieceļošanas mērķis atklājas līdz ar lekciju neapmeklēšanu. Tad Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) ir tiesības anulēt izsniegtās uzturēšanās atļaujas. Piemēram, no šī gada sākumā vien izsniegtajām 1111 studēšanas vīzām anulētas 674.

“Tas ir daudz,” apliecina PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze. “Augstskolas tiešām šo uzdevumu veic diezgan labi, arvien labāk. Mēs skatāmies, ka augstskolas tiešām intensīvi pārbauda sekmes un progresu. Viņus anulē saistībā ar nesekmību vai arī nepilda citas saistības.”

Bakalaura studenti no trešajām valstīm Latvijā drīkst strādāt tikai pusslodzes darbu, 20 stundas nedēļā. To izkontrolēt gan esot gandrīz neiespējami, atzīst Valsts robežsardzē.

“Ja mēs veicam reidu, tad pārbaudām visus ārzemniekus konkrēti tajā uzņēmumā. Ja trāpās tas stundas, kas strādā vairāk par 20 stundām vai vispār nelikumīgi tiek nodarbināts, tad, protams, viņš nes administratīvo atbildību tāpat kā darba devējs,” norāda Valsts Robežsardzes pārstāvis Andris Ansons.

Latvijas augstskolu asociācija ļoti stingri iestājas pret Saeimā iesniegtajiem Imigrācijas likuma grozījumiem, kas paredzētu atļaut pilnas slodzes strādāšanu, 40 stundas nedēļā. Tas tad būtu vēl spēcīgāks signāls trešajām valstīm, ka izglītības aizsegā ir iespēja strādāt Eiropas Savienībā. Jau šobrīd “YouTube” atrodami indiešu veidotie pamācību video, kā nokļūt Latvijā.

“Tas, ko mēs drīzāk gribētu, lai Latvijas augstskolu absolventi, trešo valstu pilsoņi, var dabūt darba atļaujas ļoti atvieglotā kārtībā, jo tie cilvēki šeit ir gadiem nodzīvojuši, integrējušies, un mēs paturētu izglītotus speciālistus,” saka augstskolas “Turība” protektors.

Iemesls, kāpēc mācību iestādes vēršas pret trešo valstu studentiem – jo sliktākas sekmes, jo vairāk grauj augstskolas kopējo un valsts reitingu starptautiskajā akadēmiskajā novērtējumā.