”Stučīju ar vēsu prātu. Ja būtu piedāvājuši, būtu arī nogalinājis!” – centīgā čekista atmiņas

3 komentāri
”Stučīju ar vēsu prātu. Ja būtu piedāvājuši, būtu arī nogalinājis!” – centīgā čekista atmiņas
JURIS BINDARS, TV3 ZIŅAS

Līdz ar “čekas maisu” atvēršanu, lielākā daļa tajā minēto noliedz apzinātu “stučīšanu”, taču Juris Taškovs ir izņēmums. Intervijā, kas publicēta decembra “Rīgas Laikā”, kā arī iepriekšējās intervijās, viņš vaļsirdīgi atzinis, ka “čeka” savulaik bijusi Dieva vietā, un viņš pat bija gatavs nogalināt, ja “čeka” būtu devusi šādu uzdevumu.

Taškovs intervijā “Rīgas Laikam” atklāj, ka gājis uz VDK kā 9. klases skolnieks, teicis, ka interesē šis darbs, bet izbrāķēts traumatiskās epilepsijas dēļ. Vēlāk gan “čeka” viņu pieņēmusi, un Taškovs iefiltrējies Vides aizsardzības klubā, par kuru ziņojis ar lielu aizrautību.

“Stāstīju visu, ko atcerējos vai biju pierakstījis – saruna ar tādu un tādu cilvēku. Ne tikai atstāstīju, ko kāds sacījis, bet analizēju situāciju. Pēc tam uzzināju, ka viņi bija par to pārsteigti. Viņi teica: ”Tas, ko tu esi uzrakstījis, vienmēr ir tieši tas, kas vajadzīgs!” Tas laikam bija retums. Tobrīd radās nojausma, ka neesmu pats pēdējais, jo ar mani tikās vienu vai pat divas reizes mēnesī,” stāsta Taškovs.

“Rīgas Laika” rakstu var izlasīt šeit: https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/sarunas/vdk-man-bija-dieva-vieta-19658

Arī portālā “Laikmeta Zīmes” jau 2012. gadā publicētas Taškova atklāsmes: ”Stučīju ar vēsu prātu – vienkārši krāvu plauk­tiņā ziņojumus vienu pēc otra. Pieļauju, ka 12 sadar­bības gados esmu aprakstījis apmēram 1000 loksnes papīra. Tie ziņojumi pēc dziļākās būtības bijā neitrāli. Kad sāku rakstīt par cilvēkiem, ko biju ienīdis, pēkšņi sapratu, ka melot nedrīkstu. Es neko neparā­dīju tādā gaismā, lai cilvēks ciestu tāpēc, ka viņš man nepatīk. Apzinājos, ka nekādu kaitējumu nevienam nenodaru, jo ar īstiem pretpadomju aktīvistiem, kuru likteņus patiešām varēju būtiski ietekmēt, man nekad neiznāca darīšana – tādu Jēkabpilī vienkārši nebija. Protams, ja būtu bijuši, es būtu darījis visu, lai viņus ”atmaskotu”. Vēl vairāk – pieļauju, ka gadījumā, ja man būtu piedāvājuši, būtu arī kādu noga­linājis. Pēc kā es to spriežu? Bērnībā man bija tieksme parādīt savu spēku – esmu nogalinājis ļoti daudz dzīvnie­ku. Esmu sitis tūkstošiem varžu, kāvis kaķus un balo­žus. Patiesībā esmu darījis drausmīgas lietas. Tāpēc nedaudz saprotu to puisi, kas meitenei Ziepniekkalnā iedūra 40 reizes. Viņš vienkārši tajā brīdī bija ļaunā gara vadībā. Es arī biju…”

Pilns raksts šeit: http://www.laikmetazimes.lv/2012/11/12/juris-taskovs-biju-zinotajs/

3 komentāri