Strīķe: Tiesu sistēmas vājā vieta ir Kalnmeiera vadītā Ģenerālprokuratūra

6 komentāri
Strīķe: Tiesu sistēmas vājā vieta ir Kalnmeiera vadītā Ģenerālprokuratūra
RŪTA KALMUKA, F64

Nav konstatēts neviens no pieciem Saeimas deputātu pārmetumiem ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram. Atzinumu ar šādu secinājumu apstiprinājusi Augstākās tiesas kopsapulce jeb plēnums. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) gan uzskata, ka šie secinājumi ir diskutabli. Viņš joprojām uzskata, ka bija pamats vērsties pret Kalnmeieru saistībā ar prokuratūras bezdarbību lielo finanšu noziegumu izmeklēšanā.

Ģenerālprokurora Kalnmeiera atbilstību amatam izvērtēt Augstākajā tiesā bija rosinājuši 39 Saeimas deputāti. Pārmetumi bija saistīti ar Valsts kontroles atzinumu, ka prokuratūrā neatbilstoši mērķim tērēta nauda, kā arī starptautisko institūciju kritiku Latvijai par finanšu noziegumu nepietiekamo izmeklēšanu mūsu valstī. Galvenie pārbaudes sākšanas iniciatori bija Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķi.

”Lietas, kas saistītas ar lieliem naudas līdzekļiem, naudas atmazgāšanu, korupciju, procesi netiek rosināti, nevirzās. Vājākais posms ir tieši Ģenerālprokuratūra. Nav problēma likumdošanā. Problēma ir lietu neesamībā,” pauž Saeimas deputāte Juta Strīķe (JKP).

Kalnmeieram izteiktos pārmetumus vērtēja Augstākās tiesas tiesnese Marika Senkāne. Viņa jau pirms divām nedēļām atzina, ka ģenerālprokurora atlaišanai no amata nav pamata. Tomēr gala lēmums vēl bija jāpieņem Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulcei jeb plēnumam. Tas notika piektdien.

”Vienbalsīgi tika atzīts, ka ģenerālprokurora atlaišanai no amata nav pamata,” saka Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Saeimas deputāti pauda viedokli, ka ģenerālprokurors izdarījis piecus pārkāpumus, to skaitā arī tīšus likumpārkāpumus. Prokuratūrā projektēšanai paredzētie līdzekļi izmantoti remontiem; prokurori nepamatoti saņēmuši piemaksas; prokuratūra neuzņemas vadošu lomu kriminālprocesu izmeklēšanā; neloģiski organizē ”naudas atmazgāšanas” lietu izmeklēšanu, kā arī atsevišķos gadījumos nepamatoti pārkvalificējusi noziegumus uz mazāk smagiem. Šo iemeslu dēļ Kalnmeiers zaudējis nevainojamu reputāciju, uzskata deputāti. Tomēr pārbaudē secināts, ka nepamatoti ir visi pieci Kalnmeieram izteiktie pārmetumi.

”Varbūt nav īsti korekti salīdzināt, bet kaut kādā mērā mēs varētu mēģināt šo situāciju salīdzināt ar apsūdzības rakstu krimināllietā, kur tiesas pienākums ir pateikt – ir vai nav. Plēnums, līdzīgi kā senatore Senkāne, nekonstatēja nevienu no šiem pārmetumiem, loģiski nekonstatēja arī pamatu reputācijas apšaubīšanai,” saka Bičkovičs.

”Mēs neesam konstatējuši, ka Kalnmeiers strādā labi. Mēs esam konstatējuši, ka viņa rīcībā neapstiprinās tie fakti, kas norādīti deputātu pieprasījumā. Un vēl vairāk – es ļoti centos izpētīt šos pārmetumus pēc būtības,” norāda Senkāne.

”Tie secinājumi ir vismaz diskutabli,” uzskata tieslietu ministrs un JKP līderis Jānis Bordāns. Viņš nav mainījis viedokli par to, ka bija pamats vērsties pret Kalnmeieru.

”Ir viena lieta, kur es vēlos noraut stopkrānu un pateikt: pietiek! Kolektīvā bezatbildība. Tā ir jāizbeidz. Tā kā biznesa institūcijās. Pajautājiet uzņēmējiem. Ja viņiem kāds departaments vai uzņēmuma direktors nestrādā pienācīgi, tad viņi viņu maina. Rezultātu nav. Un visu parāda rezultāti,” teic Bordāns.

Augstākās tiesas plānums ieilga un noslēdzās pusotru stundu vēlāk nekā paredzēts. Sēde notika aiz slēgtām durvīm, bet var noprast, ka diskusijas radās tāpēc, ka uz sapulci bija ieradušies arī Bordāns un Kalnmeiers. Bordānam jautāts arī par ministra iepriekš izteiktajām bažām par to, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja Bičkoviča publiskie izteikumi, iespējams, varētu būt ietekmējuši atzinuma secinājumus. Bičkovičs šādas bažas kategoriski noliedza: ”Nekādi mājieni vai rīkojumi par to, kādam jābūt pārbaudes rezultātam, no AT priekšsēdētāja mutes nav izskanējuši.”

Ģenerālprokurora Kalnmeiera otrais amata termiņš beigsies pēc nepilna gada – 2020. gada 11. jūlijā. Pretendēt uz trešo termiņu viņam liedz likums.