Komentāri
Straujuma: Latvijai būs labums no ES palīdzības saistībā ar Krievijas sankcijām
FOTO: LETA

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) noraida bažas, ka Latvijai nebūs īpaša labuma no Eiropas Komisijas (EK) noteiktā atbalsta lauksaimniekiem saistībā ar Krievijas sankciju sekām.

“Viss ir atkarīgs no tā, cik pašas valstis aktīvi strādā. Un Zemkopības ministrija strādās,” šodien žurnālistiem teica Straujuma.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Viņa uzsvēra, ka nevar gaidīt, ka viss notiks vienā dienā, – ir jāpaiet noteiktam laikam, lai justu atbalsta sekas. Tomēr labums būšot, jo, kā rādot pieredze ar Eiropu, ja valsts aktīvi strādā, tad nekad nav bijis tā, ka no tā netiktu gūts labums.

Tomēr svarīgi ir, lai EK runātu ne tikai par atbalstu augļu un dārzeņu audzētājiem, bet arī par atbalstu piensaimniecības nozarei, kas Latvijai ir īpaši svarīgi, noteica premjerministre.

Kā ziņots, EK vakar paziņoja, ka saistībā ar Krievijas noteikto embargo sniegs lauksaimniekiem atbalstu 125 miljonu eiro apmērā. Atbalsta pasākumi paredz kompensēt pilnu augļu un dārzeņu cenu, vēlāk šos produktus izplatot bez maksas.

Palīdzību saņems tomātu, burkānu, kāpostu, piparu, ziedkāpostu, gurķu, kā arī sēņu, ābolu, bumbieru, ogu, vīnogu un kivi audzētāji.

Zemkopības ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece gan biznesa portālam “Nozare.lv” atzina, ka EK plānotais atbalsts 125 miljonu eiro apmērā Latvijas lauksaimniekiem nenozīmēs būtisku atbalstu, jo dārzeņu eksports uz Krieviju nav liels, turklāt kopējā atbalstāmo produktu sarakstā ir niecīgs daudzums Latvijas importēto dārzeņu.

“Uz Krieviju līdz šim tika eksportēts salīdzinoši niecīgs dārzeņu daudzums, tādēļ nav prognozējams, ka Latvijai tiks piešķirta nozīmīga finansējuma daļa. Zemkopības ministrija pagaidām vēl nav saņēmusi oficiālu apliecinājumu par jebkādiem finansējuma apmēriem, kas pienāktos Latvijai, kā arī nav skaidri principi un kritēriji, pēc kuriem šo atbalstu varētu piešķirt,” sacīja Muceniece.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl