“Stenders”, “Laima”, “Aldaris”… Kam patiesībā pieder Latvijas uzņēmumi?

3 komentāri

No rīta kūka ar 16 svecītēm par godu uzņēmuma dzimšanas dienai, bet pēcpusdienā parakstīts līgums par uzņēmuma pārdošanu, šādu dienu septembra beigās piedzīvoja Latvijas kosmētikas ražotājs “Stenders”.

Ļoti neveiksmīgi lēmumi par investīcijām Singapūrā un Filipīnās pārvilka treknu svītru sapņiem par pasaules iekarošanu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Divu gadu laikā uzzīmētie plāni nerealizējās, pieļautas vēl dažas kļūdas un problēmas ar naudas plūsmu bijušas klāt. Sarežģītajā situācijā palīgā nesteidzās arī bankas. Projektos uz neatgriešanos zaudēts daudz naudas, kuru dēļ nācās pārdot uzņēmumu.

“Stenders”pārdots Ķīnas investīciju fondam, kas piekrita tikai darījumam par 100% uzņēmuma iegādi.

Darījuma summu Bērziņš Šobrīd nevēlējās atklāt, bet pats viņš miljonu nav dabūjis. Par “Stendera” daļām saņemtā nauda nebija tāda, par kādu sapņoja īpašnieki, veidojot biznesu.

“Stendera” pārdošanas darījums tik un tā būtu noticis, bet pāris gadus vēlāk, arī summas tad būtu citas. Ķīnas fonda pārstāvji bijuši pārsteigti, ka Latvijā nav lielu investīciju no Ķīnas, kas citur pasaulē iegulda ļoti daudz naudas. Ķīnas investīciju fondam šīs ir pirmās investīcijas Latvijā, bet, iespējams, ne pēdējās.

Investīciju pīrāgā Ķīna šobrīd nav starp 10 lielākajiem kumosiem, Latvijā ir ne vairāk kā 220 uzņēmumi ar Ķīnas investīcijām. Tomēr “Stendera” īpašnieks oficiāli neiekļaujas šajā statistikā, atzina uzņēmumu datu bāzes uzturētājas “Lursoft” vadītāja.

Miglaina ipašnieku izcelsmes valsts ir viens no šķēršļiem, lai Latvijā precīzi pateiktu, kādu valstu investori ieguldījuši Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā, piemēram, interesanta ir situācija ar Kipru vai Nīderlandi, kuras uzņēmēji, pēc “Lursoft” datiem ir top piecu lielāko investoru vidū. No visām ārvalstu tiešajām investīcijām visvairāk – 15,7% pieder Zviedrijas uzņēmējiem, kas te ieguldījuši 1,13 miljardus eiro. Līdzīgas daļas ap 11% pieder Nīderlandes un Krievijas investoriem, tiem seko Norvēģija un Kipra.

Skaita ziņā visvairāk uzņēmumu ir ar Krievijas kapitālu, kam seko Lietuva, Igaunija, Baltkrievija un Ukraina. Līdzīga investoru struktūru Latvijā bijusi pēdējos piecus gadus. Tas, ka Latvijā lielākoties ir investīcijas no Skandināvijas vai Krievijas ir likumsakarīgi, norāda “Prudentia” investīciju baņķieris.

Investori Latvijā var ienākt dažādi – veidojot jaunus uzņēmumus vai pērkot esošos. “Laima”, “Spilva”, “Staburadze” un daudzi citi Latvijā izauklēti zīmoli jau izpārdoti un daudzos, iespējams raisa neizpratni. Tomēr šāda uzņēmumu pārdošana ārvalstu investoriem ir normāla situācija, norāda eksperti.

Līdzīgi uzskata arī bijušais ekonomikas ministrs, domnīcas “Certus” vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Eksperts apgalvo, ka investīcijas ir vai nu labas vai ļoti labas, uz tām var raudzīties, vērtējot divas pamata īpašības.

Piemēram, Krievijas investoru priekšrocība ir daudz lētas naudas, tomēr tai līdzi parasti nenāk kompetence. Tāda savukārt ienāk no rietumiem, kur nauda gan ir dārgāka. Dombrovskis minēja pāris piemērus. Pirmais raksturo minimālas investīcijas, kas arī sniedz ekonomisku ieguvumu.

Savukārt klasisks piemērs, bet jau ar krietni lielāku pievienoto vērtību, ir Vācijas uzņēmums, kas uz Latviju pārceļ, piemēram, savu ražošanu.

“Lursoft” dati liecina, ka līdz oktobra vidum lielākā daļa ārvalstu investīcijas gūlušās finanšu jomā – 2,3 miljardi eiro, tām seko nekustamais īpašums šīs nozares bijušas līderos vismaz četrus pēdējos gadus. Tām seko vairumtirdzniecība, loģistika, transportus un tikai tad ražošana. Pēdējā gada laikā ir mazinājušās Skandināvu, bet augušas Krievijas investīcijas. Zviedrijas investīciju samazinājumā lielākoties vainīga banku pamatkapitāla samazināšana, bet viens izskaidrojumiem Krievijas sakarā – uzņēmumi dažādu iemeslu dēļ bēg no savas valsts.

Bijušais ekonomikas ministrs uzskata, ka drošības jautājums bieži vien ir pārspīlēts, bet piekrīt, ka investīcijas var uzlabot vai pasliktināt arī starpvalstu attiecības, un kādai valstij – vai tā ir Krievija, Zviedrijai vai ASV, ir lielāka interese aizstāvēt savas investoru intereses un naudu kādā citā valstī.

Eksperti atzīst, ka atsevišķas valstis, jo sevišķi ģeopolitiskie pretinieki var censties izmantot savus uzņēmējus savtīgos nolūkos, tāpēc ir vienkārši jābūt uzmanīgiem. Tiesa, Zviedrijas investīcijas, lai arī uzskatītas par drošākām, Latvijas iedzīvotājos tiek vērtētas pretrunīgi.

Ārvalstu investoriem piederošo uzņēmums skaits (28,800) ir vairākkārt mazāks nekā pieder Latvijas uzņēmējiem (100 000), tomēr veiktās investīcijas  atšķiras būtiski. Kopumā ārvalstu investori kontrolē trešdaļu pamatkapitāla, tomēr, ja neņem vērā valsts un pašvaldību ieguldījumus, Latvijas uzņēmēji pamatkapitālos ieguldījuši tikai nedaudz vairāk kā ārvalstu investori – 8,48 miljardu eiro investīcijas veido 54%.

Lai gan “Stenders” bijušais līdzīpašnieks šobrīd precīzi vēl nezina, ko darīs turpmāk, tomēr pieļauj, ka tā būs jauna ražotne, bet ne vairs kosmētikas nozarē.

TOP komentāri

  • ella
    +6 +4 -2

    ella

    Izpārdos visu,kas vēl palicis! Ar cilvēkiem galā tika jau pirmajos gados.....izpostīja rūpnicas,kas ražoja un cilveki palika bez darba,bez iespējas pat paēst,tagad jau palikušo vēl jāiznīcina.......nodokļu naudiņa aiziet ceļus,kas mums slepti...cik saņem bijušie prezidenti,kādēļ turpina saņemt?! darbu pabeigusi,lai maksā par visu,kā maksājam mēs! BET...kapus vajag un mašīnas,dzīvokļus......kamērt jaunie nepacels galvas,kā pacēlām mēs....grimsim un nogrimsim!
  • Ieva
    +3 +3 0

    Ieva

    Kāda jēga, ka kāds tur pēc kādiem tur desmit gadiem būs ko iemācījies?! Viss mūsu Latvijas ''zelts'' ir pārdots. Viss! Mūsu lepnums, mūsu identitāte, atpazīstamība! Tas viss patiešām bija MŪSU! Tie bija mega uzņēmumi! Un piedodiet - bet es neticu, ka vēl, kas līdzīgs var uzrasties.
    Gribas raudāt.
  • niks
    +1 +1 0

    niks

    latviju varetu nopirkt krievs vai kinietis ,vienalga ,tad dzive bus daudz labaka

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl