Starp iekšlietu un aizsardzības ministriem izvēršas strīds par robežapsardzes jautājumiem

1 komentārs

Visai asu vārdu apmaiņa izvērsusies starp iekšlietu un aizsardzības ministriem. Konflikta iemesls ir Latvijas Austrumu robežas apsargāšana. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) aicinājis bruņotos spēkus, kuri ir daudz dāsnāk finansēti, nākt talkā robežsardzei un veikt kopīgas patruļas uz robežas ar Krieviju. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) atbildējis – ja robežsardze netiek ar saviem pienākumiem galā, armija var arī pilnībā pārņemt robežu aizsardzību.

Partiju “KPVLV” pārstāvošais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens savam kolēģim partijas “Attīstībai/Par!” deleģētajam aizsardzības ministram Artim Pabrikam pirms kāda laika lūdzis iesaistīt Austrumu robežas patrulēšanas 30 karavīru lielu grupu. Iemesls esot nepietiekamais finansējums, kā dēļ robežsardzē trūkst aptuveni 200 darbinieku. Tāpat nav piešķirti 30 miljoni eiro, lai pabeigtu žoga izbūvi uz Krievijas un Baltkrievijas robežas.

“Kamēr nav pilnībā noslēgta Austrumu robeža ar žogu, tur tiek ierīkotas dabas takas un citi kontroles mehānismi, kuri jāapseko, lai saprastu, vai ir notikusi nelegāla robežas šķērsošana. Šim nolūkam tiek izsūtīta patruļa, kas pārbauda perimetru. Tā ir fiziska kontrole. Tā kā trūkst cilvēku, mēs piedāvājam NBS papildināt patruļu ar 30 karavīriem. Tas būtu papildus spēks robežas apsardzes zaļajā zonā,” pauda Ģirģens.

Pēc viņa teiktā Aizsardzības ministrija aicinājumam pēc palīdzības ilgstoši neatsaucas. Dusmīgs par pašu piedāvājumu un kolēģa kritiku ir aizsardzības ministrs Pabriks. Ja robežsardze ar saviem pienākumiem netiek galā, esot jārunā par radikālām pārmaiņām, armijai pārņemot ārējas robežas apsardzību un tam paredzēto finansējumu.

Pēc Pabrika sacītā, jau šobrīd no Aizsardzības ministrijas budžeta tiek apmācīti robežsargi, viņiem nesen par septiņiem miljoniem nomainīti ieroči, kamēr Aizsardzības ministrijas rūpē esošajiem zemessargiem ierobežoto resursu dēļ to nav izdevies izdarīt.

Pabriks arī uzskata, ja armija pārņems robežu apsargāšanu, neviens migrants Latvijā iekšā vairs netiktu. Tomēr Ģirģens neko negrib dzirdēt par robežsardzes funkciju nodošanu Aizsardzības ministrijai. To neļauj arī Eiropas Savienības direktīvas.

“Jāņem vērā, ka robežsardze veic administratīvās funkcijas migrācijas jomā, tā nav un nevar būt NBS funkcija, jo viņi  nepieņem lēmumus, kas būtu attiecināmi uz nelegālo imigrāciju. Tā kā es teiktu, ka Pabrika kungs ir nedaudz pārsteidzies,” saka Ģirģens.

Kā atrisināsies saspīlējums, kas tieši ietekmē Latvijas valsts drošību, pagaidām nav skaidrs. Visticamāk, ministri lūgs premjera Krišjāņa Kariņa (JV) iejaukšanos.