Stankevičs: Es priecātos, ja luteriskā baznīca spētu sadarboties savā starpā un nenotiktu uzskatu uzspiešana

0 Komentāru
Stankevičs: Es priecātos, ja luteriskā baznīca spētu sadarboties savā starpā un nenotiktu uzskatu uzspiešana
Foto: f64

Luteriskajā baznīcā Latvijā notiek asas diskusijas, daži runā par šķelšanos, un pamatā ir tieši pašu mācītāju pārdomas un dzīves ceļš, ko katrs izvēlas tieši ticībā un tās mācīšanā citiem. Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs sarunā ar “900 sekundēm” norāda, ka notiekošo nesauktu par šķelšanos, jo strīdi vairāk ir dažu personu rosināta lieta.

“Konkrēti es runāju par LELBĀL, kas ir Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca ārzemēs. Līdz šim ir bijis tā, ka katram teritoriāli bija sava ietekmes sfēra. Ārzemju latvieši bija saistīti ar LELBĀLu, un šeit ir LELBs. Šobrīd tiek radītas paralēlās struktūras un notiek pretnostatījums. Man tas sāp un nav vienaldzīgi, jo es vēlu brāļiem luterāņiem visu to labāko. Es būtu ļoti priecīgs, ja viņi spētu sadarboties un tie, kuri iebrauc vai atgriežas no ārzemēm, nemēģinātu agresīvā veidā uzspiest savus teoloģiskos uzskatus un uzstādījumus. Lai viņi respektē lokālo baznīcu, kura iet savu ceļu,” norāda arhibīskaps.

Stankevičs norāda, ka pārmaiņas ir vajadzīgas, taču galvenais ir nezaudēt ticības būtību un jēdefinē robežas, ko nedrīkst mainīt: “Baznīcas uzdevums ir saglabāt to ticības mantojumu, ko tā saņēma no Jēzus un apustuļiem. To būtisko kodolu. Baznīca ir sargātāja, tā nevar to mainīt. Problēmas sākas, kad tiek mēģināts nodefinēt, kur ir tās robežas – kas ir tas mainīgais un kas ir tas nemainīgais. Šeit ir tā saucamās mūsdienu vērtības – iecietība, cieņa vienam pret otru. Tā vietā, lai sāktu ķengāt, nozākāt un izdarīt spiedienu, izturēties ar cieņu vienam pret otru.”

Intervija ar Zbigņevu Stankeviču

0 Komentāru