Sprūds: Šobrīd vēl nevar izslēgt ekonomiska un militāra rakstura “pārsteigumus” no Baltkrievijas puses

1 komentārs

Latvija, Lietuva un arī Polija šobrīd saskaras ar būtisku nelegālo imigrantu krīzi, un Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds 18. augusta rītā TV3 raidījumā ”900 sekundes” norāda, ka Baltkrievija joprojām var ”izspēlēt” dažādus pārsteigumus gan ekonomiskas, gan militārajā jomā.

Baltkrievijas režīms šobrīd aktīvi veic nelegālo migrantu novirzīšanu uz Baltijas valstīm, un Latvijā kopš 10. augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturētas 395 personas.

Lasi vēl – Deputāti akcentē, ka Baltkrievijas režīma organizētā robežpārkāpšana vērtējama kā hibrīdkarš

Sprūds norāda, ka notikumu atkārtošanās ir maz ticama, bet nevar izslēgt ekonomiskus un militārus ”pārsteigumus” no Baltkrievijas puses. Ņemot vērā Latvijas sadarbību ar Baltkrieviju ostu izmantošanā, Sprūds norāda, ka nedrīkst izslēgt iespējamību, ka Baltkrievija paziņo par turpmākas sadarbības veidošanu ar, piemēram, Krieviju.

Tāpat šobrīd aktuāls jautājums ir ”Zapad 2021” militārās mācības, kas sāksies šā gada rudenī.

Šobrīd nav skaidri zināma situācija ar Krievijas militāro klātbūtni Baltkrievijā, un vai tā var tikt izvietota uz pašas Latvijas–Baltkrievijas robežas. Tāpat nevar izslēgt iespējamību, ka Krievijas militārie spēki varētu traucēt Latvijas telekomunikāciju tīklu, jo, kā zināms, ”Zapad 2021” mācības ir vairāk plānots īstenot e-militāri.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs jau iepriekš laikrakstam ”The Financial Times” norādījis, ka šobrīd pastāv incidentu risks starp NATO, Krieviju un Baltkrieviju. Arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš secina, ka Krievija caur Baltkrieviju eksaminē Latvijas aizsardzības sistēmu.

Lasi arī:

Vaicāts par to, cik nopietni šobrīd būtu jāuzver šādi draudi, Sprūds norāda, ka tie tomēr paliek tikai draudu līmenī: ”Es nedomāju, ka Lukašenko vai Putina plāns būtu uzsākt plaša mēroga incidentu, vismaz militārajā ziņā”.

Jau ziņots, ka valdība 10. augustā atbalstīja ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijas-Baltkrievijas pierobežā un deva robežsardzei tiesības lietot fizisku spēku, lai nekavējoties atgrieztu personas valstī, no kuras tās nelikumīgi šķērsojušas robežu.

Ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, kā arī ievērojot lielo Lietuvas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu, ārkārtējā situācija izsludināta līdz 10. novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpils pilsētā.

Valdība arī noteica, ka teritorijā, kurā izsludināta ārkārtējā situācija, izvietotajās Valsts robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs nepieņems personu iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

1 komentārs