Latvijas kino industrija piedzīvo uzrāvienu! Kas notiks pēc tam, kad simtgade būs nosvinēta?

Komentāri

Sprādziens! Tieši tā kino nozares ļaudis raksturo pēdējo gadu industrijas uzrāvienu, piebilstot, ka tikai šobrīd šo jomu atkal var dēvēt par industriju, kurā kūsā dzīvība. Latvijas kino kopš valsts neatkarības atjaunošanas kā izravēta nezāle jau vairākkārt cīnījusies par savu vietu kultūras dārzā.

Šo situāciju apliecina arī skaitļi – pirmo sakāvi kino ļaudis piedzīvoja 90. gados, kad pašmāju kinolentēm atvēlētā finansējuma nepietika pat vienas spēlfilmas uzņemšanai.

Situācija pamazām uzlabojās jaunās tūkstošgades pirmajos gados, bet ekonomiskā krīze pakāpenisko pieaugumu nopļāva un faktiski iesaldēja. Vērā ņemamu finansējuma palielinājumu nozare sagaidīja 2014. gadā, kad Kultūras ministrija parūpējās arī par papildu piešprici simtgades vajadzībām.

Tieši simtgade kino profesionāļu saimei vai vismaz daļai entuziastu ir devusi iespēju sākt atkal asināt prātus un audzēt muskuļus, jo no 2014. līdz 2018. gadam simtgades projektiem atvēlēti gandrīz 8,8 miljoni eiro, bet turpmākajos divos gados vēl pusotrs miljons eiro. Pirmā simtgades filma uz kinoekrāniem parādījās šoruden. Jau šobrīd Vara Braslas ”Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” kinoteātriem pievilinājis 45 tūkstošus skatītāju. Bet arī ārpus simtgades programmas pēdējos gados tapušās filmas, piemēram, ”Svingeri” un pavisam cita rakstura darbs ”Melānijas hronika” par skatītāju trūkumu un kases ieņēmumiem sūdzēties nevar.

Kopumā simtgades programmas ietvaros uz ekrāniem nonāks sešas spēlfilmas, astoņas dokumentālās filmas un divas animācijas filmas, aptverot plašu tēmu loku – gan vēsturi, gan identitātes jautājumus, gan mūsdienu un nesenas pagātnes stāstus. Šogad paredzētas vēl 2 dokumentālo filmu pirmizrādes, bet nākamgad sekos 13 dažādu darbu birums. Tik bagātīgs pašmāju filmu piedāvājums kino repertuāros sen nav piedzīvots. Tomēr paralēli simtgades projektiem tiek filmētas arī citas kinolentes – gan pašmāju filmas, gan ārzemju kopprodukcijas. Un tas ir radījis gandrīz aizmirstu un nebijušu situāciju, ka nozarē pat trūkst atbilstošu tehnisko speciālistu.

Par spīti tūrisma sezonas beigām Jūrmalas sanatorija ”Jantarnij bereg” kūsāt kūsā. Autentiskās padomju vides dēļ te pastāvīgi uzņem dažādus ārzemju kopražojumus. Arī šobrīd. Taču liela daļa tehniskā personāla latviešu valodā nerunā un ne tāpēc, ka ārzemniekus neapmierinātu mūsu speciālisti. Tie ir aizņemti citos projektos.

Un tā sarakstu var turpināt, nosaucot teju visus tehniskos cilvēkus, kas atrodas uz filmēšanas laukuma. Projektu daudzveidība radījusi veselīgu konkurenci un var apgalvot, ka darba kinoļaudīm netrūkst. Filmu studija ”Tasse Film” lielā mērā strādā tieši ar kopprodukciju ražošanu un tieši šajā sadarbības formātā saskata Latvijas kinoindustrijas turpmāko attīstību un zināmu drošības spilvenu.

Tai skaitā arī vietējo tehnisko personālu. Kopprodukcijām līdzekļus valsts arī sāka atvēlēt 2014. gadā, kad šim mērķim novirzīja vairāk nekā 400 tūkstošus eiro. Plānots, ka turpmākos 3 gadus finansējums ārzemju kopražojumiem būs divtik liels. Turklāt savu artavu šai jomā sniedz arī, piemēram, Rīgas filmu fonds. Turklāt ārzemju projektu apkalpošana nebūt nenozīmē stāvēšanu slavas ēnas pusē.

To, ka kopprodukcijas ieņem arvien nozīmīgāku lomu Latvijas kino lappusē, apliecina arī Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps nomināciju saraksts, kurā šogad iekļauta jauna kategorija – labākā mazākuma kopprodukcijas filma. Tomēr Nacionālais kino centrs sadarbības projektu atbalstu turpmākajos gados sola izvērtēt arvien stingrāk, jo līdzšinējā pieredze liecina, ka ne visas pat tepat ar kaimiņiem radītas filmas uzrunā pašmāju publiku.

Jāpiebilst gan, ka skatītāju skaits ir mulsinoši pieticīgs arī atsevišķam pašmāju kino žanram – dokumentālajam kino. Jau minēts, ka simtgades ietvaros top 8 dokumentālās filmas, taču līdzšinējā pieredze liecina, ka skatītājiem tās gluži vienkārši neinteresē.

Tomēr, kas notiks pēc tam, kad simtgade būs nosvinēta? Kultūras ministre sola, ka arī turpmākajos gados kino jomas maciņš tiks pakāpeniski papildināts.

Šis papildus finansējums gan tiks novirzīts tādu filmu uzņemšanai, kas līdzīgi kā simtgades projekti stiprina Latvijas identitāti, nevis vienkārši izklaidē. Tomēr par spīti cerīgajam finansējuma pieaugumam kinoļaudis apzinās, ka pēcsvētku izsalkuma sajūta ir neizbēgama.

Lasi vēl