Komentāri

Blīdenes pamatskola ir ar senu vēsturi – drīzumā tā svinēs 170 gadu jubileju. Šī nelielā lauku skola ir spējusi iet laikam līdzi un dara to arī tagad, eksperimentējot ar mācību metodēm. Un ar panākumiem – PISA pētījumos skola parāda labus rezultātus.

Viens no mācību eksperimentiem ir priekšmetu savienošana – vienreiz nedēļā skolotāji vienu mācību stundu pasniedz kopā, apvienojot mācāmo vielu. Pāros pasniedzamie priekšmeti tiek izlozēti un dažreiz rezultāti ir pat pārsteidzoši, piemēram, mūzika un ķīmija. Šajā stundā skolēniem jānosaka, no kādiem materiāliem mūzikas instruments taisīts.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

FOTO: Ilze Vēbere

Mācās visi – gan bērni, gan skolotāji

Citās klasēs kopā māca dabaszinības un angļu valodu, sociālās zinības un vizuālo mākslu un sportu un literatūru.

Zane Reiha, latviešu valodas un literatūras skolotāja
Izrādās, ka neiespējamais ir iespējamais! Apvienojām literatūru ar sportu lasot. Lasīt var ātri un skolēniem tas ir aktuāli. Cik vārdus var izlasīt minūtē – tā bija viena no mūsu disciplīnām.

Lauris Bergmanis, sporta skolotājs
Starp katru uzdevumu bija fizminūte. Viens no uzdevumiem bija atrast grāmatu ”Vingrošanas komplekss” ar sākuma, beigu stāvokļiem, kas uzdevumā jādara. Grāmatiņa bija 1970.gadu un tur bija vingrojumi, ko viņi nebija pildījuši.

Šo praksi Blīdenē īsteno otro gadu. Gatavošanās šīm stundām prasa papildu laiku, par ko skolotājiem nepiemaksā. Sākumā tas prasījis vairāk laika, tagad skolotāji jau iemanījušies salikt plānu ātrāk.

Lāsma Purmale, vēstures un sociālo zinību skolotāja
Mēs ar Mariku stundu saplānojām divās pēcpusdienas pa 15 minūtēm. Apmaināmies ar idejām. Varbūt tas ir tāpēc, ka mēs to nedarām pirmo reizi.

Marita Bašlika, dabaszinību un bioloģijas skolotāja
Uzreiz ir tā integrētā mācību vide, ka ir nedaudz no katra. Bērns uzreiz iegūst vairāk. Ne tikai vizuālā māksla, bet ir sociālās, dabaszinības. Tur pat nav tie divi priekšmeti.

Pirms un pēc šīm stundām skolotāji ieceres un paveikto kopā analizē, nebaidoties arī no savstarpējas kritikas. Skolotāji pamanījuši, ka šajās stundās pašiem rodas azarts un arī bērni kļūst aizrautīgāki.

Lauku skolu trumpis – individuālā pieeja

Blīdenes pamatskolā regulāri pēcpusdienās notiek erudīcijas spēles ar kaimiņu skolām, savukārt no rītiem atvēlēts laiks sarunām starp klases audzinātāju un bērniem.

Rasa Dirvēna, Blīdenes pamatskolas direktore
Pirmdienas rītos tās ir sarunas, kas veicina sirdsizglītību, līdzjūtību. Runājam par politiku, sportu, literatūru. Vienīgais, ko šajās sarunās nedrīkst lasīt – tā ir morāle.

Pamatskola nav liela – tajā mācās 99 bērni. Tas arī ir trumpis, jo var ar katru bērnu strādāt individuāli un celt viņu pašapziņu, izceļot katra sasniegumus.

FOTO: Ilze Vēbere

Rasa Dirvēna, Blīdenes pamatskolas direktore
Tie skolēni, kas atnāk no lielajām skolām, sākumā viņi satraucas, ka viņus katru dienu un katru stundu uzrunā. Ka viņam ir iespēja izpausties, jo lielajā barā viņš ir garām paslīdējis.

Lauku skolas atpaliek no pilsētu

Šī ir viena no nedaudzajām lauku skolām, kas arī starptautiskos pētījumus spēj uzrādīt labus rezultātus. OECD jaunākajā pētījumā redzams, ka ir lauku skolas, kas ir vienā vai pat augstākā līmenī par lielo pilsētu skolām, bet diemžēl vairumā gadījumu izglītības kvalitāte vidēji ir zemāka.

Andris Kangro, OECD PISA pētījumu vadītājs Latvijā
Arī ir tendence, šajos PISA pētījumu ciklos, kuri ir reizi trijos gados, starpība pieaug.

Cēloņi tam ir vairāki. Gan lauku iedzīvotāju skaita samazināšanās un sociālā noslāņošanās, gan grūtības piesaistīt jaunus pedagogus vai resursus.

Andris Kangro, OECD PISA pētījumu vadītājs Latvijā
Mums atliek cerēt uz šīm divām lietām. Izglītības satura reforma un skolu tīkla sakārtošana. Igaunija ir augstu šajos salīdzinājumos – pirmā vieta Eiropā, trešā vieta dabaszinībās pasaulē un galvenais viņu skaidrojums – tas, ka viņi skolu tīklu ir tomēr optimizējuši, sakārtojuši.

Zane Oliņa, VISC pārstāve
Ja mēs turpinām uzturēt mazās lauku skolas, arī pārējās skolās mēs skolotājiem atalgojumu nevaram palielināt. Tā ir milzīga problēma. Jo skolotājs var kompensēt gan nabadzības riskus, gan citas lietas – mums tas skolotājs tur ir jādabū un jānotur.

Arī Blīdenes pamatskolā ar nopūtu atzīst – bez sāpīgas reformas lauku skolām neizdzīvot.

FOTO no Blīdenes pamatskolas

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu 3

Tetovējumam ne vienmēr jābūt ar dziļu jēgu – pietiek ar to, ka tas labi izskatās uz ādas – , tomēr visai bieži tetovējumi ir cieši saistīti ar mīlestību – kur nu vēl labāku veidu, kā padarīt to mūžīgu un vienmēr paturēt pie sevis! Tetovēšanas mākslinieks Mārtiņš Kaija neatbalsta tikai vienam otra vārda iemūžināšanu uz ādas – kāpēc gan, ja viens tetovējums var izteikt pat tūkstošiem vārdu.

Lasi vēl