Sporta federācijas Latvijā: vieta, kur saplūst politiskās un biznesa intereses

2 komentāri

Sporta federācijas Latvijā ir vieta, kur saplūst politiskās un biznesa intereses, – tas kļuva skaidri redzams pēc Baibas Brokas (NA) aizturēšanas, kura līdztekus valsts amatpersonas amatiem ir arī Biatlona federācijas vadītāja. Speciālisti šajās situācijās saskata interešu konflikta un korupcijas risku.

Kehris, Strautiņa-Ušakova, Ameriks, Martinsons, Jaunups, Savickis, Lembergs un Kalvītis. Šie ir uzvārdi vien dažiem cilvēkiem no Latvijas politiskās un biznesa elites, kuri vienlaikus ieņem amatus dažādās sporta organizācijas.

Jautājums par politiskās elites plašo pārstāvniecību Latvijas sporta organizācijās aktualizējies pēc Rīgas domes deputātes Baibas Brokas aizturēšanas. Pēc neoficiālas informācijas, tas noticis saistībā ar darbībām Latvijas Universitātē, kur viņa ieņēma rektora vietnieka amatu. Izmeklētājiem ir aizdomas par vismaz 20 000 eiro kukuli, ko būvuzņēmēji Guntis Rāvis un Ivars Millers noformējuši kā ziedojumu Brokas vadītājai Latvijas Biatlona federācijai.

Brokas piemērs arī spilgti iezīmē potenciālā korupcijas riska situāciju ar politiķiem sporta organizācijās. Šīs biedrības daļēji pārtiek no ziedojumiem, nereti – uzņēmēju. Kur velkama robeža starp labsirdīgu mecenātismu un īpašas labvēlības sagaidīšanu, piemēram, iepirkumos, uzņēmējam ziedojot biedrībai, kurā darbojas politiķi?

Lasi arī: Broku no izolatora aizved aptuveni 140 000 eiro vērtā “mersedesā”.

KNAB TV3 Ziņām norādīja, ka tieši tamdēļ, lai mazinātu risku, ka amatpersonas lobē konkrētas personas, kas ziedojušas biedrībām, Saeimā notiek darbs pie grozījumiem interešu konflikta novēršanas likumā.

 

KNAB

Šāda veida situācijas teorētiski var radīt korupcijas risku, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai valsts amatpersonas, tai skaitā politiķi, ne tikai ievērotu likuma prasības, bet arī profesionālās ētikas un labas pārvaldības principus. Uzsveram, ka katra situācija ir jāvērtē individuāli, vērtējot korupcijas riska iespējamību, tostarp, darbību veikšanu interešu konflikta situācijā.

 

Saeimā skatītie likuma grozījumi pagaidām gan neliedz politiķiem ieņemt amatus biedrībās, tikai saņemt atalgojumu par to. Sabiedrība par atklātību “Delna” ir noskaņota kategoriskāk – politiķiem nevajadzētu vispār būt šādu organizāciju vadībā, un ne tikai sporta, bet arī citu jomu.

“Nesenais piemērs tikai un vienīgi pierāda, ka šī joma jāsakārto. Lobiji nav nekas slikts. Lobijs var būt, bet tad izvēlies – vai tu esi deputāts, vai tu esi lobists. Ja tu esi lobists, reģistrējies par lobētāju un lobē savu finansētāju intereses. Ja tu esi deputāts, tad pārstāvi savu vēlētāju intereses,” uzskata “Delnas” jurists Jānis Veide.

Citās domās gan ir Saeimas deputāts un Latvijas Basketbola savienības padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (A/P). Viņš organizācijā iesaistījies, lai atbalstītu sportu, un nesaskata neko nosodāmu, ka savienības vārdā pavasarī prasījis naudu basketbola turnīram, vienlaikus esot par valsts naudas tērēšanu atbildīgās Saeimas Budžeta komisijas vadītājs.

“Interešu konflikts ir privātpersonai. Ja es kā privātpersona esmu pārkāpis kādu interešu konflikta novēršanas likuma normu, tad, lūdzu, par to arī dodiet ziņu! Es uzskatu, ka es neesmu pārkāpis,” piebilst Bondars.

Ja Saeimai jomu sakārtot neizdosies ar pašreiz skatītajiem grozījumiem, iespējams, izmaiņas piedāvās par sportu atbildīgā Izglītības ministrija. Tās pārraudzībā izveidota darba grupa ar mērķi piedāvāt sporta politikas, pārvaldības un finansēšanas modeli.

“Pats svarīgākais – sporta nozari atbalstošs. Neparādītos dubultfinansējumi, nebūtu tik lielas atkarības no politiskās ietekmes, sporta plānošana būtu krietni paredzamāka. Lai izslēgtu jebkāda veida ietekmēšanu, jebkāda veida lobēšanu, kas jebkurā gadījumā, pat ja domāta ar labu prātu, vienā brīdī var pārvērsties par ļoti savtīgu jomas aizpildīšanu,” skaidro izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).