Speciāliste: Augstajiem Covid-19 rādītājiem nav jāmeklē maģisks skaidrojums – tie precīzi atspoguļo sabiedrības uzvedību

28 komentāri
Speciāliste: Augstajiem Covid-19 rādītājiem nav jāmeklē maģisks skaidrojums – tie precīzi atspoguļo sabiedrības uzvedību
IEVA LEINIŠA, LETA

Nav nekāda maģiska skaidrojuma tam, kādēļ Latvijai ar Covid-19 saslimstības mazināšanu neveicas tik labi kā citām valstīm – saslimstības rādītāji precīzi atspoguļo sabiedrības uzvedību, pauž medicīnas doktore sabiedrības veselībā un epidemioloģijā, Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece Anda Ķīvīte-Urtāne.

Patlaban nevaram runāt par izteiktu saslimstības samazināšanos, viņa teica intervijā Latvijas Radio, akcentējot, ka ierobežojumi darbojas tikai tad, ja tos ievēro. Turklāt Latvija ierobežojumu ziņā ne ar ko ļoti neatšķiras no citām mums tuvām Eiropas valstīm, sacīja speciāliste.

“Tomēr, ja slimības izplatība turpinās, tas nozīmē, ka cilvēki ierobežojumus neievēro. Tieši tik vienkārši tas arī ir,” viņa norādīja.

Ķīvīte-Urtāne uzsvēra, ka šo Covid-19 radīto problēmu nevar atrisināt ne pusgada, ne mēneša, ne viena gada laikā. Viņa sacīja, ka atsevišķās valstīs, kuras var lepoties ar veiksmīgāku stāstu, piemēram, Somijā, ir liela sabiedrības uzticēšanās valdības lēmumiem, ļoti laba cilvēku veselības pratība un izteikti laba stratēģiskā komunikācija ar sabiedrību.

“Latvijai ir problēmas visos šajos trīs aspektos,” atzina pētniece.

Viņa uzskata, ka problēma ir arī solījumos iedzīvotājiem, ka tūlīt, tūlīt būs labi, bet par maz tiek komunicēts par šo kā ilgtermiņa krīzi.

Viņasprāt, Latvija arī ir ieviesusi gandrīz pilnīgi visu, kas “ierobežojumu arsenālā” ir bijis. “Nekādi lieli, maģiski cīņas ieroči vairs nav palikuši,” viņa uzsvēra, piebilstot, ka varbūt vien pārvietošanās ierobežojumi pašvaldību robežās un vakcīnas.

Ķīvīte-Urtāne aicināja atcerēties, ka jebkura ierobežojumu mīkstināšana un atcelšana ir zināms risks, ka saslimstība varētu nemazināties un pat palielināties. Viņa risku saskata arī valdības šīs nedēļas iecerēs attiecībā uz tirdzniecību.

Vienlaikus pētniece atzina, ka cilvēkiem ir radušās dažādas vajadzības pēc dažādām precēm. “Un šis ir tāds valdības kompromiss,” viņa teica, piebilstot, ka šajā laikā gan ir nedaudz mainījušies arī iedzīvotāju iepirkšanās paradumi, vairāk to darot internetā.

Kā vēstīts, ceturtdien valdība lems par ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 6. aprīlim un izmaiņām ierobežojumos.

Tirdzniecības jomā iecerēts pāriet uz “drošu tirdzniecības” modeli, kas paredzēs stingrāk kontrolēt klientu skaitu veikalos, kā arī policijai būs iespējams lemt par veikala slēgšanu, ja tiks konstatēti drošības prasību pārkāpumi. Tāpat iecerēts pakāpeniski atteikties no ārkārtējās situācijas laikā iegādājamo preču sarakstiem.

28 komentāri