Šopavasar plūdi nav gaidāmi; amatpersonas gatavojas nākamajiem gadiem

2 komentāri
Šopavasar plūdi nav gaidāmi; amatpersonas gatavojas nākamajiem gadiem
KASPARS KRAFTS, F64

Šogad plūdi Latvijā nav gaidāmi, taču valsts un pašvaldības gatavo plānu, lai nākotnē plūdu gadījumā varētu reaģēt ātrāk. Šodien ar savu pieredzi pavasara dabas stihiju savaldīšanā dalījās Ogres, Jelgavas, Pāvilostas un citu pašvaldību pārstāvji.

Visskarbāk plūdi vēsturiski skāruši Ogres apkārtni. Pārrauts aizsargdambis, no krastiem izgājusi Urgas upe – ar šādām situācijām ogrēniešiem nācies saskarties iepriekšējos gados. Reiz pat ūdenī ierautas amatpersonas, kas bija atbraukušas apskatīt plūdu skartās vietas, bet tās izglābtas.

“Dažādām apstākļu sakritībām: gan lietavām, gan bebru “palīdzībai”, no krastiem iziet Urgas upe, kā rezultātā tiek applūdinātas vairāk nekā 130 mājas. Arī sadales tīklu infrastruktūra tiek appludināta,” saka Ogres novada pārstāve Liene Zīliņa.

“Pēc Ogres bēdu stāsta – mums tik briesmīgi gan nav bijis. Līdz šim. Lielo vēju gadījumā nāk lielie plūdi pa Sakas upi. Arī šeit ir lieli uzplūdumi,” norāda Pāvilostas novada pārstāve Vizma Ģēģere.

Šonedēļ Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijā (VARAM) pieņemts novērtējums, kurā apstiprinātas teritorijas ar palielinātu plūdu risku. “Atjaunot plūdu risku kartes, kurās precīzi noteikts apdraudēto cilvēku skaits un objekti, kur plūdu gadījumā var rasties piesārņojums,” norāda VARAM pārstāve Ieva Jakovļeva.

Labā ziņa – šajā pavasarī lieli plūdi Latvijā nedraud. Vismaz tādas pazīmes ir pašlaik. “Vienīgais lielais risks, ja negaidīti kādā vietā veidojas ledus sabiezējumi. Pagaidām uz lielajām upēm ledus ir, bet valstij ir pieredze šādu jautājumu risināšanā,” saka pašvaldību lietu ministrs Juris Pūce (AP).

Daugavā pie Jēkabpils, kur arī parasti ir nokaitēta situācija, šogad ledus jau ir izgājis un plūdi pilsētai šogad gājuši secen, tomēr ir kāda cita problēma: zemā līmeņa dēļ, akās trūkst ūdens.

2 komentāri