Sociologs: Vēlētāju aktivitāti ietekmē iespējamā rezultāta intriga un kampaņas

Komentāri

Kāpēc aktivitāte pašvaldību vēlēšanās, kuras tiek dēvētas arī par otrās šķiras vēlēšanām, kopumā ir zemāka nekā parlamenta vēlēšanās?

Vai šoreiz pie vēlēšanu urnām varētu būt devusies vismaz puse balsstiesīgo?

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Pašvaldību vēlēšanās pirms četriem gadiem savu izvēli pauda mazāk nekā puse jeb 46% balsstiesīgo, pēdējās Saeimas vēlēšanās – teju 59% vēlētāju. Līdzīgas tendences vērojamas arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, vērtē politologs.

Tomēr balsstiesīgo aktivitāte vietvaru vēlēšanās neļauj teikt, ka cilvēki pie mums negribētu piedalīties savas pašvaldības dzīvē.

Foto

Ojārs Skudra prognozē, ka, visticamāk, kopumā Latvijā šoreiz 50 procentu aktivitātes robeža netiks sasniegta. Tikmēr sociologs Arnis Kaktiņš ir pretējās domās, jo 2013. gada vēlētāju pasivitāte bijusi netipiska Latvijai.

Daļa vēlētāju politikai līdzi neseko, bet daļa – to tver kā seriālu. Tāpēc būtiski ar kampaņām vai vēlēšanu intrigu ir uzrunāt tieši svārstīgo vidusdaļu, saka sociologs.

Tikmēr iepriekšējās balsošanas augstā aktivitāte, ekspertu vērtējumā, skaidrojama ar vēlētāju apjausmu, cik ērti šis instruments palīdz izplānot brīvdienas.

Video: LNT Ziņu sižets

NOSAKI SAVU PEDANTISMA LĪMENI!

NOSAKI SAVU PEDANTISMA LĪMENI! 10

Tests – nosaki savu pedantisma līmeni! Iespējams, tu jau sen kaitini savus draugus un tuvākos! Pārspīlēta kārtībmīle vai Miss bardaks, to vari noskaidrot šeit.

Lasi vēl