Sociālajos tīklos atsevišķas partijas īpaši aizraujas ar oponentu “noķēzīšanu”, uzskata politologs

4 komentāri

Sociālie tīkli kļūst par arvien spēcīgākiem ieročiem priekšvēlēšanu laikā. Turklāt vairumā gadījumu sociālo mediju patērētājs nemaz nesaprot, ka uzķēries uz kāda politiskā spēka reklāmas, jo tā tiek pasniegta, piemēram, kā viedoklis – šādu uzskatu šodien LNT Ziņām atzina politologs Ivars Ījabs.

“Tās partijas pakāpeniski sāk pievērst nopietnu uzmanību visiem sociālajiem tīkliem, īpaši feisbukam, otra tendence – atsevišķas partijas, kuru galvenā popularitāte aug nevis no viņu veikumiem, bet gan no tā, ka viņi noķēza pilnīgi visus no galvas līdz kājām, un to jau ir ārkārtīgi grūti nofiksēt kā reklāmu, jo tas tiek pausts kā viedoklis, tur netiek teikts, ka, lūdzu, ejiet, balsojiet pa šito, tur tiek teikts, ka tas ir zaglis, bandīts vai pedofils, un rezultātā tas netiek ierēķināts tajos reklāmas izdevumos,” norāda politologs.

NATO stratēģiskās komunikācijas centrā, kas ikdienā seko līdzi priekšvēlēšanu aģitācijai un dezinformācijai interneta vidē, apstiprina, ka visaktīvākā priekšvēlēšanu aģitācija notiek tieši sociālajā tīklā “Facebook”, kur reģistrējušies 890 000 lietotāju no Latvijas. Visbiežāk tiek izmantota viena shēma, kā sasniegt vēlamo auditoriju. Tiek izveidota ar politiku nesaistīta lapa un, kad tiek sasniegts vēlamais sekotāju skaits, lapa sāk publicēt un izplatīt politisko reklāmu saturošu informāciju.  Turklāt patieso lapas autoru identificēt ir teju vai neiespējami.

Nika Aleksejeva
NATO Stratēģiskās komunikācijas centra pētniece

Nav obligāti jāmaina lapas nosaukums, lapa varēja tikt radīta vienam nolūkam, un tad pēkšņi sistemātiski sākt dalīties ar ziņām, kāda politiska spēka interesēs. Mēs redzam tādas lielas kompānijas, tai skaitā, Amazon godaddy.com, kuru serviss tiek izmantots, lai izveidotu šīs lapas, un ir gandrīz neiespējami noteikt, kurš ir klients, kurš pasūtīja šo domēnu.

Sociālo mediju eksperts Arturs Mednis LNT Ziņām skaidro, ka politiķi ļoti labi apzinās, ka sociālie mediji ir vieta, kur sasniegt vislielāko auditoriju, turklāt ir iespēja arī izvēlēties uz kādu cilvēku grupu kādu reklāmu mērķēt.

“Vienā dienā caur “Facebook” vien ir iespējams sasniegt vairāk nekā ar jebkuru televīzijas kanālu, radio, presi vai, pat ņemot visus šos medijus kopā. Feisbuks ir ne tikai liels medijs, bet medijs, kurā var reklāmas tārgetēt, plus arī ļoti ātri var mainīt ziņojumus – šodien tu ieliec šādu, šis neaizgāja – OK, rīt mēs sakām pretējo, un kā mēs cilvēki no tā varam izbēgt – nu, nekādīgi, ja uz tevi tārgetē, tad tā ir, un tu esi iekritis šajā groziņā. Tu vari arī nespiest ne laiku, un tu redzi reklāmu, tas nozīmē, ka tu atbilsti viņa parametriem pēc vecuma, pēc dzimuma, pēc dzīvesvietas,” stāsta Mednis.

Tikmēr digitālā biznesa speciālists Raivo Zitmanis vērš uzmanību uz to, ka sociālie tīkli ir vide, kur par nepatiesas informācijas publicēšanu vai izplatīšanu nav iespējams sodīt. Tieši to arī apzinās politiskie aģitatori, izplatot dažādas viltus ziņas, kas piesaista cilvēku uzmanību.

Raivo Zitmanis
digitālā biznesa speciālists

Nenotiek Latvijā tās šokējošās lietas, un tad rodas kaut kāda pilnīga izdoma – tāpēc, ka nesodāmība. Avīze vai televīzija kā juridiskā persona – viņa nedrīkst atļauties šādus pigorus. Ja televīzijā kaut kas ir pateikts, tad skaidrs, ka tā ir daudz maz pārbaudīta informācija un gadījumā, ja tā nav, tad kāds var vērsties tiesā. Internets, jo sevišķi sociālie tīkli, tāds kā “Facebook”, nu, tas ir tā kā komunālais dzīvoklis, un tur nav jābrīnās, ka tur ir arī tarakāni.

Politologs Ījabs pauž uzskatu, ka politiskās aģitācijas apjomi – sevišķi sociālajos medijos, tagad tikai uzņems apgriezienus, tāpēc sabiedrībai vajadzētu būt kritiskākai pret to, kas tiek izlasīts vai dzirdēts internetā. “Divus mēnešus pirms vēlēšanām jebkuri līdzekļi ir labi, un īpaši tad, ja tu netiec klāt tam, kas stāv aiz tiem feisbuka profiliem, tad tu vari nodarboties ar tādu daiļradi, ka nenāc klāt. Dari to, cik tā fantāzija atļauj, nu, vienīgais, ka tas beigsies 6. oktobrī, bet, nu, līdz tam, es domāju, ka tā ķēzīšanās un melnā PR īpatsvars sociālajos medijos tikai augs.”

Jāpiebilst, ka sociālie tīkli ir izņēmums, uz kuru neattiecas priekšvēlēšanu aģitāciju likums, kas aizliedz reklamēšanos dienu pirms un vēlēšanu dienā. Politiskie spēki šajā periodā nevar izplatīt apmaksātas reklāmas, bet tieša veidā ierobežojumu aģitēt nav.

4 komentāri