6 komentāri

Lai nākamgad pildītu Satversmes tiesas spriedumu – atcelt Ārstniecības likumā mediķiem noteikto 50 stundu slodzi kā ”normālo pagarināto darba laiku” un sākt no 1. janvāra apmaksāt mediķiem dubultā apmērā katru nākamo nostrādāto stundu pēc 40 stundām nedēļā – jaunajai valdībai nāksies atrast papildu finansējumu amplitūdā no 16 līdz 19 miljoniem eiro.

Kā ziņo raidījums ”LNT Top10”, Veselības ministrija apzinājusi datus no 40 stacionārajām iestādēm, tajā skaitā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, un secinājusi, ka viens mediķis šogad virs normālā darba laika strādājis 36 stundas katru mēnesi. Prognozējot, kā līdzīgs skaits būs arī nākamgad, Satversmes tiesas sprieduma pildīšanai, par šīm virsstundām maksājot dubultā, nākamgad būs nepieciešami 16 097 729 eiro. Taču, ja jaunais Ministru kabinets pildīs nu jau aizejošās valdības doto solījumu mediķiem pacelt pamatalgu par 20%, tad attiecīgi kāps arī likme par virsstundām, un tad jau virsstundu apmaksai būs jāatrod par 3 miljoniem vairāk – 19 317 275 eiro.

Visu saskaitot kopā – algu 20% pieaugumu un virsstundu apmaksu –, jaunajai valdībai straujā tempā būs jāatrod 103 581 437 eiro.

Mediķi izmisīgi gaida solītās pamatalgas kāpumu par 20%, taču liela daļu slimnīcu vadības kā sliktāko scenāriju tādā gadījumā nosauc jaunās valdības iespējamo iespītēšanos un ultimātu – papildus 19 miljonus eiro virsstundu apmaksai nedos un lai slimnīcas organizē darbu bez nepieciešamības likt personālam strādāt virsstundas. Kā pieļauts raidījumā ”LNT Top10”, tad slimnīcās var sākties finanšu krīze nākamā gada otrajā pusē. Darbinieku objektīvā trūkuma dēļ nav iespējams iztikt bez virsstundām, piemēram, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā esošajiem darbiniekiem ir jāsadala trūkstošo 40 ārstu un trūkstošo 45 medmāsu slodzes.

Uz jautājumu, vai var pienākt situācija nākamā gada vidū, kad viss algu fonds iztērēts, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas personāldaļas vadītāja Undīne Bušmeistere pieļāva: ”Pilnīgi iespējams, ka tā situācija, ko jūs runājāt, var notikt, ja papildus finansējums neatrodas. Šobrīd finanšu daļa plāno Stradiņa slimnīcas nākamā gada budžetu 2018. gada budžeta ietvaros, jo nav saņemti nekādi oficiāli paziņojumi, ka budžets mums tiek palielināts uz nākamo gadu. Ir jāsaprot, kā to saplānot”.

Bažas arī medpersonāla līmenī. Līdz šim, strādājot ”normālo pagarināto darbalaiku” (60 stundas nedēļā līdz 2017. gadam un 50 stundas nedēļā – šogad) pat bez samaksas dubultā, medmāsām un viņu palīgiem tomēr ir bijis iespējams uzkrāt lielu skaitu stundu un ar parasto stundas likmi nopelnīt vairāk. Taču turpmāk, kad normālo darba stundu skaits vienā darba vietā samazināts līdz 40 nedēļā, bet slimnīcas nespēs maksāt par virsstundām, medmāsas būšot spiestas meklēt papildu piepelnīšanos citās slimnīcās.

Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska skaidro: ”Pieņemsim, ka šobrīd māsa saņem 800 eiro bruto par normālo pagarināto darba laiku, bet, ja pasaka – tu varēsi vienīgi vienu slodzi strādāt – tad tas nozīmē, ka māsai šī summa samazināsies. Ja medmāsa strādā pie viena darba devēja, būtiski izjutīs, ka šī naudas summa reducēsies”.

Īpaši nepatīkama situācija gaidāma tiem ārstiem, kuriem ir divu, trīs un pat četru specialitāšu sertifikāti un, strādājot pie viena darba devēja, vienā slimnīcā, līdz šim vienlaikus veica dažādu speciālistu darbus. Tā kā viņiem no 1. janvāra būs jāsamazina darba apjoms, lai iekļautos vienas slodzes 40 stundās, tas draudot ar vēl garākām pieraksta rindām pie speciālistiem, – ”LNT Top10” sacīja slimnīcas ”Cēsu klīnika” valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa: ”Tas nav izdevīgi pacientam, jo rindas tādā gadījumā pagarināsies, tas nav izdevīgi pašam speciālistam, jo, ja viņš vēlas sevi realizēt, tad jāmeklē papildu darbs pie cita darba devēja”.

Foto: ULDIS ĀBOLIŅS, LNT ZIŅAS

Ārstu, medmāsu un medmāsu palīgu trūkums visās slimnīcās nozīmē, ka esošajiem darbiniekiem ir jāsadala un jānosedz arī trūkstošā personāla slodzes, un liela daļa tamdēļ strādā vairāk stundas nedēļā nekā Darba likumā noteiktās 40 stundas. Taču mediķiem tās nesauc par virsstundām un nav arī dubultā apmaksātas.

Ekonomiskās krīzes laikā, lai taupītu valsts budžetu, mediķi ar likumu tika padarīti par legāli diskriminējamu amata grupu un kā ”normālo pagarināto darbalaiku” noteica slodzi ar 60 stundām. Šis apmērs šim gadam gan tika samazināts līdz 50 stundām. Taču pēc Tiesībsarga biroja ierosinājuma un Satversmes tiesas sprieduma šī netaisnība tiek pilnībā likvidēta nākamgad. Tad līdzīgi kā pārējiem arī mediķiem par virsstundu, turklāt – dubultā apmaksājumu, uzskatīs jebkuru nākamo stundu pēc 40 stundu darba nedēļas.

Foto: ULDIS ĀBOLIŅS, LNT ZIŅAS

TOP komentāri

  • Dana
    +25 +23 -2

    Dana

    Vienā darba vietā nedrīkst pārstrādāt stundas, bet strādāt divos drīkst. Tā nav likuma pārkāpšana.? Cilvēks tiek nodzīts kā zirgs par velti strādājot trūkstošo kolēģu vietā. Un vel skrienot no vienas vietas uz otru kurā tāpat maksā no tā paša vasts budžeta. Tikai par virsstundām tad nav jāmaksā un nodokļus var atvilkt vairāk. Un vel uz papīra jau tā alga vel kautkāda izskatās, bet uz rokas 300eiro. Kur par tādu naudu var dzīvot un ko dot bērniem ēst un ko vilkt kājās un mugurā? Daudzi sanitāri un māsas brauc no citām pilsētām un pusi algas maksā autobusa biļetes.
  • Miko
  • Anna
    +18 +17 -1

    Anna

    " jaunās valdības iespējamo iespītēšanos un ultimātu – papildus 19 miljonus eiro virsstundu apmaksai nedos" - nu, tad lai viņi paši ārstē cilvēkus!

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl