“Skroderdienas Silmačos” jau gadsimtu priecē skatītājus

3 komentāri

Neviena cita izrāde nav tik daudz deldējusi Nacionālā teātra skatuvi, kā Blaumaņa ”Skroderdienas Silmačos”. Izrāde kļuvusi par neatņemamu teātra un Jāņu sastāvdaļu jau gadu desmitiem. TV3 Ziņas skaidro, kur slēpjas ”Skroderdienu” fenomens.

Ir daudzas lietas, bez kurām latvieši Jāņos nevar iztikt. Piemēram, ugunskurs, Jāņu siers, alus, līgošana līdz rīta gaismai kaut kur Latvijas laukos. Un pavisam noteikti daudzi šajā sarakstā liktu arī Latvijas Nacionālā teātra izrādes ”Skroderdienas Silmačos” vērošanu.

Nacionālajā teātrī “Skroderdienas Silmačos” parādījās drīz pēc tā dibināšanas 1921. gadā. Uzreiz gan skatītāju simpātijas izrāde neguva, tomēr viss mainījās 1955. gadā, kad izrādi iestudēja Alfrēda Amtmaņa-Briedīša režijā. Un kopš tā laika luga, izņemot īslaicīgu tās aizliegumu 1960. gadu sākumā, ir nemainīgi palikusi Nacionālā teātra repertuārā.

”Tā man liekas ir tāda unikāla tradīcija. Ja tā paskatāmies no vēstures, kā viņa ir veidojusies. Nabaga Blaumani taču aplēja ar samazgām, kad bija pirmuzvedums, bet tagad tā ir viena no svarīgākajām kultūras sastāvdaļām,” stāsta Latvijas Nacionālā teātra aktrise un Antonijas atveidotāja Dita Lūriņa.

Jaunākā ”Skroderdienu” versija – pēc skaita desmitā – iestudēta pirms 11 gadiem, režisores Indras Rogas vadībā. Ir lietas, ko izrāde pārmanto no iestudējuma uz iestudējumu, ir, ko katrs nākamais aktieru sastāvs un režisors pieliek klāt, līdz ar to izrāde gadu gaitā mainās. Tomēr, nu jau gadu desmitus nemainīgs palicis tas, ka jūnijā vērot rosību ”Silmaču” mājās, pulcējas tūkstošiem skatītāju.

”Tas ir par Līgo svētkiem, tas ir Jāņu nakts dullums, tā ir pozitīvā enerģija, kādu tur ir iekodējis Blaumanis, tā cilvēkmīlestība, tas latviskais, kas tur ir. Man liekas tas ir tas,” skaidro Latvijas Nacionālā teātra aktrise un Bebenes atveidotāja Ināra Slucka.

”Skroderdienas” nu jau sen kļuvušas par visvairāk spēlēto izrādi Latvijas teātros. Popularitāte nezūd, mainoties režisoriem, aktieru grupām un pat skatītāju paaudzēm. Aktrises uzskata, ”Skroderdienu” fenomens meklējams pašā Blaumanī, kurš spējis uzrakstīt lugu, kas aktualitāti nemazina, pat pēc gadsimta.

”Tik ilgi un nu jau, kā kanoniski mēs šo izrādi spēlējam. Bet tajā pašā laikā tam ir tik daudz gadu šim darbam, bet tas ir tik laicīgs un tik mūsdienīgs, es pat teiku – bezgalīgs, savā ziņā. Tur ir attiecības, tur ir mīlestība, tur ir jaunība un ķīviņi un konflikti. Kaut kā gadu gadiem tas ir vienojies kopā un gan publika, gan mēs esam gatavi visu to daudzu slāņu kūku… vienkārši iekosties viņā un vienā vakarā visu dabūt. Un tur ir latviešu daba pilnīgi no visām pusēm, ,” stāsta Latvijas Nacionālā teātra aktrise un Zāras atveidotāja Inga Misāne-Grasberga.

Un meklējot latvietības kodu nevienam vien izrādes vērošana pirmsjāņu laikā kļuvusi par tradīciju. Arī pašiem aktieriem līgošana kopā ar ”Silmaču” saimi, bieži vien spējusi aizstāt svinēšanu ģimenes vai draugu lokā.

Pandēmijas dēļ ”Skroderdienas Silmačos” pēdējos divus gadus gan skatītājiem nav izrādīta. Tomēr aktieri cer, ka jau nākamgad atkal Antonija, Aleksis, Dūdars, Ābrams, Joske, Zāra un visi pārējie varoņi atkal varēs satikties ar skatītāju aci pret aci.

3 komentāri