Skolotājus aicina neklusēt par skolēnu vardarbību pret viņiem

12 komentāri

Lai gan bieži noklusēta, skolēnu vardarbība pret pedagogiem Latvijas skolās pastāv. Tā norādījuši skolu direktori un eksperti, kuri pulcējās ikgadējā skolu vadītāju konferencē. Skolās trūkst atbalsta personāla, lai bērnos laikus pamanītu agresijas izpausmes.

Izglītības vadītāju asociācijas konferencē īpaša uzmanība veltīta izglītojamo vardarbībai pret pedagogiem. Pērn Latvijā bijuši vismaz seši gadījumi, kuros skolēns pret skolotāju izrādījis agresiju.

“Tā ir izplatīta. Tā ir problēma, par kuru nerunā. Un tas bija tas, ko mēs redzam, dodoties uz katru skolu. Parasti, kad mēs sākam risināt, un es braucu risināt tieši bērnu ar sarežģītu uzvedību gadījumus, tad, kad mēs sākam to risināt, tad paveras, ka tā problēma ir daudz lielāka,” norāda eksperte un dusmu kontroles spēļu izstrādātāja Līga Bērziņa.

Pērn konstatēti gadījumi, kuros audzēknis grūž skolotāju pret sienu, bērni regulāri vardarbību izpauž ar speršanu, sperot arī skolotājiem, kā arī metot objektus un bieži nopietni traumējot gan pedagogus, gan klasesbiedrus. Lai gan šogad pirmajos astoņos mēnešos vardarbība pret skolotājiem nav fiksēta, nevar apgalvot, ka tās nav bijis.

“Varbūt tieši personiski direktoru tas neskar, bet mūsu rūpe ir par mūsu kolēģiem, kas ir mūsu primārais darbs. Un šie jautājumi, protams, bieži tiek noklusēti, jo mēs jau vienmēr runājam tikai par to pieaugušā atbildību pret jaunieti, bet to, kādas anomālijas notiek skolā otrā virzienā, mēs parasti mēdzam noklusēt.”

Skolu vadītāji gan norāda, ka bieži agresijas saknes ir jāmeklē kaut kur dziļāk, ne skolā. Taču izglītības iestādēs trūkst atbalsta personāla, kurš bērnā laikus pamanītu problēmas, kas pie agresijas var novest.

“Tādu gadījumu, kur bērns ienāk klasē un uzreiz met grāmatu, sper vai sit, nav. Tāpēc arī mēs vienmēr uzsveram, ka ļoti svarīgi ir pamanīt pirmos signālus. Jo bērni testē robežas. Viņi testē, cik tālu ar šo pedagogu attiecības var aiziet,” saka Lādezera pamatskolas direktore Taiga Plitniece.

“Manuprāt, ir tieši ļoti maz šā atbalsta personāla skolās. Un pašvaldībām, protams, nav tik daudz līdzekļu, lai algotu viņus visur. Un vēl ļoti būtiski, ka vispār tu nevari dabūt pat to 0,2 [slodzi], jo kurš tad brauks strādāt par 0,2,” pauž Izglītības vadītāju asociācijas priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns.

Izglītības vadītāju asociācija arī aicina apsvērt iespēju noteikt lielāku gan bērnu, gan vecāku atbildību par gadījumiem, kuros skolēns fiziski aizskāris pedagogu. Tāpat skolotājus aicina par šādiem gadījumiem neklusēt.