Skolotāja: Situācija ar fizikas eksāmeniem ir traģiska, tā ir ņirgāšanās par zināšanām

3 komentāri

Priekšstats, ka ar fizikas eksāmena palīdzību iespējams iegūt kādus punktus, lai nākotnē vieglāk iestātos izvēlētajā augstskolā, ir novecojis, tā, atbildot uz pašas uzdoto jautājumu – kāda jēga vispār ir kārtot fizikas eksāmenu, intervijā LNT rīta raidījumā “900 sekundes” sacīja Fizikas skolotāju asociācijas vadītāja, Aizkraukles novada vidusskolas fizikas skolotāja Ludmila Belogrudova.

“Fizikas eksāmenu kā obligātu augstskolās šobrīd nepieprasa gandrīz nekur,” piebilda pedagoģe.

Jau vairākus gadus tiek runāts par to, ka uzsvars jāliek uz eksakto mācību priekšmetu apguvi, tikmēr centralizēto eksāmenu rezultāti ne matemātikā, ne fizikā nav spīdoši.

Situācija ar eksāmeniem esot “traģiska, tā ir ņirgāšanās par zināšanām”. Skolotāja izpētījusi iepriekšējā mācību gada centralizēto eksāmenu fizikā un atklājusi – ja testā skolēns konsekventi atzīmē tikai A, B, C vai D variantu, pat nezinot pareizo atbildi, varēja bez raizēm nokārtot eksāmenu jeb pārsniegt 5% barjeru. “[..] tā lieta, kur mēs grēkojam pret to vidusskolēnu, ir tas, ka vidusskolā mēs viņam ļaujam sasniegt rezultātu nepiepūlējoties,” turpina skolotāja.

Viņa gan neuzskata, ka vaina jāuzņemas tikai eksāmenu sagatavotājiem. “Šis jautājums ir jārisina valstiskā līmenī.”

Fizikas eksāmens arī esot vispopulārākā izvēle profesionālajās vidusskolās un vakara maiņas vidusskolās – to pērn kārtojuši 44% šādu izglītības iestāžu audzēkņi. “Tā atbilde ir – lai kaut ko nokārtotu,” uzsver Belogrudova.

Paralēli esot jārisina arī fizikas skolotāju trūkums. Belogrudova gan norāda, ka ir grūti noteikt precīzu skaitli, jo ir tā saucamās “slepenās vakances”, proti, citiem skolotājiem paaugstina slodzi, jo viņi uzņēmušies pasniegt arī fiziku. Tāpēc realitātē patiesais pedagogu trūkums varētu būt liekāks.