1 komentārs

Latvijā sākts kārtējais mēģinājums novērtēt valstī pieejamās izglītības kvalitāti – liela daļa Latvijas skolu šomēnes piedalās prestižajā Starptautiskās studentu novērtēšanas programmas pētījumā.

Tajā tiek salīdzināts skolēnu kompetenču līmenis dažādās valstīs. Līdzīgs pētījums pirms trim gadiem rādīja, ka Latvijas jauniešu izglītība nav slikta – tā atbilst Rietumvalstu vidējam līmenim. Taču atpalicība no Igaunijas bija jūtama.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Šis pārbaudes darbs atšķiras no ierastajiem kontroldarbiem ar to, ka skolēniem netiek atprasīta iekalta mācību viela, bet gan spēja analizēt un loģiski paust viedokli.

Latviju PISA (Programme for International Student Assessment) jeb Starptautiskās studentu novērtēšanas programmas pētījumā pārstāv 8000 piecpadsmitgadīgu jauniešu no dažādām Latvijas skolām. Viena no mācību iestādēm, kas arī piedalās testā, ir Inčukalna pamatskola. Kā norāda pārbaudījumu veikušie skolēni, tas nav bijis ne viegls, ne grūts, bet gan krietni atšķirīgāks no citiem kontroldarbiem.

Skolēnu novērtēšanas tests kopumā ilgst trīsarpus stundas, un katra mācību iestāde var izvēlēties sev piemērotāko laiku tā veikšanai. Skolēniem pirms tā nav jēgas speciāli iekalt formulas, datumus vai faktus, jo tādi jautājumi pārbaudījumā nav. Tā vietā skolēniem bija jāanalizē teksti, jāskaidro dažādi globāli notikumi un jāpauž par tiem savs viedoklis.

Samanta: Deva dažādus avotus un tad jautāja par tiem, cik mums viņi liekas ticami, vai tie ir domāti neitrāli, vai arī kāda cilvēka viedokļa ietekmēti. Citiem bija jāatšķir, vai tas ir fakts, vai viedoklis.

Rainers: Atšķīrās ar to, ka tur bija vairāk jādomā ar loģisko domāšanu, bija daudz jālasa un bija daudz uzdevumi ar skaitļiem jāpilda. Arī testa veidā, un pie dažiem testiem bija jāraksta klāt atbilde ar saviem vārdiem.

Evelīna: Tur bija, piemēram, jautājums par valstīm, un tur bija jāpamato, kāpēc viena valsts ir lielāka par otru, kā domā, kāpēc tur ir vairāk iedzīvotāju, kāpēc cilvēki pārceļas uz citām valstīm un tā tālāk. Es pirmo reizi rakstīju tādu testu, un man likās viņš interesants.

Inese: Es tikai zinu par matemātiku, ka mums reāli pārbaudīja lasīšanas prasmes, jo mums vajadzēja izlasīt un arī pamatot savu atbildi, kāpēc.

Lai arī atzīmes par šo pārbaudījumu neliks, satraukums skolēniem esot tik un tā. Turklāt nav bijis iespēju testam sagatavoties. “Manuprāt, bija viegli, vienīgi, tas lielais daudzums bija nogurdinošs, ka tu stundu sēdi un jālasa visi tie teksti un jādomā tās atbildes, citreiz pašam savas domas jāizsaka, tas bija nogurdinoši,” piebilst Inčukalna pamatskolas audzēkne Samanta.

Kopumā pārbaudītas devītklasnieku zināšanas 352 Latvijas skolās. Pētījumā jauniešu zināšanas vērtēs kopumā, nevis katram individuāli. Mācību iestādes uzzinās arī savu vērtējumu salīdzinājumā ar citām skolām.

“Datori tā ir izlozējuši, ka mums jau tā ir tradīcija, jā, arī iepriekšējā reizē mēs bijām testu skolu pulciņā, un līdz ar to tā ir tāda pozitīva, patīkama pieredze. Katrai skolai konfidenciāli tiek arī iedots viņas vidējais vērtējums attiecībā pret pārējām, bet pa blokiem vai skolēnu līmeņiem, tas mums nav redzams,” uzsver Inčukalna pamatskolas direktors Kaspars Kiris.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā skola spēj skolēnus sagatavot dzīvei un kā būtu jāuzlabo izglītības saturs, lai mācības sniegtu bērniem tās zināšanas un prasmes, kas vajadzīgas tālākam studijā un darbam.

Linda Mihno
Latvijas Universitātes Izglītības pētījumu institūta pētniece

Kopvērtējumā dod mums salīdzinājumu ar citām valstīm, jo testi ir visiem identiski vienādi, protams, katrs savā valodā. Var redzēt, vai visās valstīs var izpildīt šos uzdevumus, un kopumā paskatīties,cik mēs esam sagatavoti līdzīgi kā citas valstis, labāk, sliktāk, kas mums būtu jāuzlabo, kas jāmācās.

Prestižajā pētījumā, ko veic ik pēc trim gadiem, Latvija piedalās septīto reizi. Iepriekš rezultāti liecināja, ka Latvijas skolēnu zināšanas atbilst OECD jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidējam līmenim, mazliet apsteidzot Lietuvu, bet krietni atpaliekot no Igaunijas.

TOP komentāri

  • Leviathan
    0 0 0

    Leviathan

    Tiešām to PISA vajag lietot? Nevar latviskā saīsinājuma variantu (SSNP), jeb tur divi "S" burti blakus stāv - ka tik kādam neonacisms aiz krūma nerēgojas? Hroniskais liberālisms neļauj?

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Nosaki savu pedantisma līmeni!

Nosaki savu pedantisma līmeni! 56

Tests – nosaki savu pedantisma līmeni! Iespējams, tu jau sen kaitini savus draugus un tuvākos! Pārspīlēta kārtībmīle vai Miss bardaks, to vari noskaidrot šeit.

Lasi vēl