Komentāri

Diemžēl kārtējo reizi nākas secināt, ka igauņi mums atsevišķās jomās soli priekšā. Šoreiz runa ir par izglītību – izglītības pētījumā kaimiņi ierindojas trešajā vietā, kamēr mēs stagnējam saraksta vidusgalā. Igauņu panākumi skaidrojami ar sāpīgo reformu īstenošanu, secina nozares ministrs Kārlis Šadurskis, kamēr mēs desmit gadus nespējam uz tām saņemties.

Desmit gadus – bez izmaiņām

Reizi trīs gados Starptautiskā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD veic 9.klašu skolēnu zināšanu novērtējumu dabaszinātnēs, matemātikā un lasīšanā. Pēdējo 10 gadu laikā Latvija šajā pētījumā pārsteigumus nenes – esam tuvu OECD valstu vidējam līmenim.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Andris Kangro, OECD PISA pētījumu vadītājs Latvijā

Mums izcilie skolēni ir mazāk nekā OECD vidēji. Skaidrs, ka pie tā ir jāstrādā vairāk. Savukārt tie, kuriem ir zema kompetence, ir mazāk – esam veiksmīgāki pret OECD vidējiem kritērijiem.

Dabaszinātnēs un matemātikā Latvijas skolēnu sniegums ir līdzvērtīgs vidējiem kritērijiem, bet vājākas prasmes ir lasīšanā. Kopumā Latvija ierindojas 31.vietā, no mums nedaudz atpaliek Lietuva, bet krietni atrāvušies igauņi – Igaunija ir godpilnajā trešajā vietā.

Bailes no reformām

Rezultāti likuši secināt, ka Latvijas izglītības sistēma stagnē. Nozares ministrs izaugsmes trūkumu skaidro ar bailēm īstenot reformas – tāpēc arī igauņi ir galvas tiesu augstāki, jo ir spējuši efektivizēt resursus un sakārtot skolu tīklu. Kaimiņiem izstrādāta arī metode, kā analizēt katra skolēna zināšanu pieaugumu starp 9. un 12. klases eksāmeniem.

Guntars Catlaks, Valsts izglītības satura centra vadītājs

Šo darbu, ko igauņi dara, mērot pievienoto vērtību, mēs darām ar diagnostikas darbiem. Mums pietrūkst individualizētā pieeja. Katrā skolā nomērīt katra skolēna progresu – tas prasa lielu resursu ieguldījumu.

Pētījums arī iezīmējis, ka Latvijas izglītības sistēma pārāk pielaidīga pret neattaisnotajiem kavējumiem – stundu regulāra neapmeklēšanā spilgti izgaismo robu skolēnu zināšanās.

Šadurskis meklē veidus, kā stingrāk apkarot neattaisnotus kavējumus, arī sporta nodarbībās.

Kārlis Šadurskis, izglītības un zinātnes ministrs (Vienotība)

Līdz šim bērns, kura veselības stāvoklis ārsta ieskatā ļauj apmeklēt skolu, bet ne sporta stundas, var tā vietā iet uz kafejnīcu ēst bulciņas. Mēs atradīsim to fiziskās aktivitātes apjomu, kas šim bērnam nav kontrindicēts.

Skola no sešiem gadiem?

Skolēnu sniegumu uzlabojumu varētu veicināt arī skolas gaitu sākšana no 6 gadiem.

Kārlis Šadurskis, izglītības un zinātnes ministrs (Vienotība)

Šobrīd mums piecgadīgo, sešgadīgo izglītība pirmsskolas iestādē ir viena, bet tad ir krass lēciens pirmajā klasē skolā. Mūsu uzdevums ir šo pāreju padarīt plūstošāku – no pieciem gadiem bērnudārzā līdz otrajai klasei skolā, jo pirmā klase varētu sešgadīgam bērnam būt pirmsskolas izglītības iestādē.

Netiek gan noliegts, ka, visticamāk, arī nākamā cikla pētījums sevišķu atrāvienu nerādīs – skolotāju algu un iecerētā izglītības satura reforma augļus rādīšot vien pēc gadiem. Mācībspēki ir optimistiski noskaņoti, ka ministrijas pašreizējais kurss ir pareizs.

Zigmunds Mickus, Vaiņodes vidusskolas direktors

Bija tāds laiks, kad izglītība mums stagnēja, bet tuvojas pārmaiņas, kas būs vērstu uz to, lai mēs nestagnētu. Un lai izglītības process tiktu vērsts vairāk tieši uz skolēniem.

Valdis Rakstiņš, Skrīveru vidusskolas direktors

Ceļš ir pareizais, bet jāmāk par to noiet. Bet riska faktori – vai mēs tiešām gribam vidus ģimnāzijās lielajos centros vai arī gribam atstāt tuvāk pie mājās vidusskolēnu, kurš ir spējīgs tālāk mācīties augstskolās.

Pētījums atklāj arī plaisu starp pilsētām un laukiem – lauku skolas atpaliek no pilsētām. Liela nozīme ir arī skolēna vecāku izglītībai un rocībai nodrošināt mācībām piemērotus apstākļus mājās, kas norāda, ka Latvijā pieklibo vienlīdzīgu iespēju radīšana skolēniem iegūt kvalitatīvu izglītību.

VALSTU IZKĀRTOJUMS PĒTĪJUMĀ:

cy_hfx4xgaau5df

Lasi vēl