Skaistule ar zobiņiem! Saldus pusē iemūžināts Amerikas ūdeles stāsts

Pievienot komentāru
Skaistule ar zobiņiem! Saldus pusē iemūžināts Amerikas ūdeles stāsts
GATIS VILBRANTS

Sniegbalti daiļš kažociņš, taču izmanīgs un arī visai mežonīgs dzīvesveids, šādi raksturojama Amerikas ūdele, kas Latvijā ieviesusies divos atšķirīgos veidos.

Amerikas ūdele (latīniski – Neovison vision) ir vidēji liels plēsēju kārtas dzīvnieks, kura dabīgais izplatības areāls ir gandrīz visa Ziemeļamerika (izņemot tās ziemeļaustrumu un dienvidu daļu). Taču, sākot no 19. gadsimta otrās puses, vispirms Ziemeļamerikā, bet pēc tam arī Eiropā, Amerikas ūdeli sāka audzēt kažokzvēru fermās. Eiropā Amerikas ūdele bieži izbēga no kažokzvēru audzētavām, nonāca savvaļā un sekmīgi aklimatizējās. Tagad Amerikas ūdele ir plaši izplatīta gandrīz visās Rietumeiropas, Centrāleiropas un daļā Austrumeiropas valstu.

Latvijā Amerikas ūdele netika mākslīgi introducēta, bet tā ieviesās ūdenstilpēs pa diviem ceļiem: pirmkārt, izkļūstot savvaļā no kažokzvēru fermām, un, otrkārt, ieceļojot no kaimiņvalstu pierobežas teritorijām. Galvenokārt tas noticis no Lietuvas pa Ventas baseina upēm. Gaujas baseinā tā parādījās jau 1944. gadā, kur tā ieviesās no Inčukalna kažokzvēru fermas.

Igaunijā Amerikas ūdele ir pilnībā adaptējusies. Dānijā, Zviedrijā Norvēģijā un Somijā tā sastopama visos tai piemērotajos biotopos. Turklāt, vēl kopā ar Ziemeļeiropas valstīm, tā sastopama Britu salās, Islandē, Nīderlandē, Francijā, Spānijā un Baltijas valstīs, daudzviet Krievijā, Čehijā un Itālijā.

Visās Baltijas valstīs tā ir invazīva (Lietuvā veiksmīgi introducēta) medījama suga.

Pēc Valsts meža dienesta informācijas uz 2018. gada 1. aprīli Latvijā dzīvoja ap 23 000 Amerikas ūdeļu, un to skaits pēdējos piecos gados ir stabils. Latvijā Amerikas ūdeles ir iekļautas medījamo dzīvnieku sarakstā kopš 2014. gada, un pēdējo piecu gadu laikā vidēji ik gadus nomedī 400 līdz 700 ūdeles.

Amerikas ūdeles galvenie dabiskie ienaidnieki ir ūdri. Daudz mazāka nozīme ir lapsai, jenotsunim un dažām plēsīgo zivju un putnu sugām. Ir novērots gadījums, kad lūša mātīte savas migas ar mazuļiem tiešā tuvumā nogalinājusi Amerikas ūdeli.

Amerikas ūdele ir izteikts vitāls konkurents un izspiež tai radniecīgās vietējās sugas – Eiropas ūdeli (Mustela lutreola), kam nu jau draud izmiršana, un Eiropas sesku (Mustela putorius). Igaunijā un Latvijā daudz lielāka ietekme no Amerikas ūdeles izpaužas kā starpsugu konkurence ar vietējo Eiropas ūdeli. Citu negatīvu ietekmi Amerikas ūdele izraisa kā plēsējs.

Tās pamatbarība ir zivis, putni un sīkie zīdītāji. Bieži vien tā barojas ar vēžiem, ogām, abiniekiem, un pat maitu. Vairāki zinātnieki izceļ Amerikas ūdeles negatīvo ietekmi uz ligzdojošajiem ūdensputniem, bridējputniem un to olām, un mazuļu izdzīvošanu. Ir ziņojumi arī par Amerikas ūdeļu izraisīto iespējamo ietekmi kā infekcijas slimību pārnēsātājai.

Dažos zivju dīķos Dānijā, Zviedrijā, Islandē, Latvijā, Anglijā un Polijā īpašnieki ir novērojuši postījumus zivjsaimniecībai, ko nodara Amerikas ūdele.

Amerikas ūdele kopā ar citām invazīvajām sugām, kuras apdraud bioloģisko daudzveidību, ir ierakstīta Bernes Konvencijas ”Par Eiropas savvaļas sugu un to dzīvotņu aizsardzību 77 rekomendācijā” (1999) ar mērķi izstrādāt un realizēt pasākumu kopumu lai mazinātu šīs sugas ietekmi uz dabīgajām ekosistēmām. Pašreiz tas nav realizēts.

Mūsdienās Amerikas ūdele tiek medīta tās kažokādas dēļ, bet Eiropā pamatā tiek uzskatīts par kaitīgu sugu. Polijā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā Amerikas ūdeli drīkst medīt visu gadu, tostarp riesta un mazuļu audzināšanas laikā. Pamatā to ķeršanai tiek izmantotas selektīvas lamatas. Latvijā kā viens no apsaimniekošanas pasākumiem dažās Ramsāras konvencijas vietās, piemēram, Engures un Kaņiera ezerā, tiek veikta Amerikas ūdeles skaita kontrole un medības, tostarp izķeršana ar slazdiem.

Amerikas ūdeļu skaita un izplatības ierobežošana ar medībām ir maz efektīvs pasākums, par cik sugai ir izteikts populācijas pašatjaunošanās (skaita un blīvuma kompensācijas) mehānisms. Skaita dabiskās regulācijas mehānisma nodrošināšanai ieteicams saglabāt pēc iespējas augstāku ūdru populāciju blīvumu. Iespējams, Amerikas ūdeles blīvums intensīvā medību saimniecībā ir daudzkārt lielāks nekā dabīgās tās izplatības vietās. Amerikas ūdeļu invāziju Latvijā veicinājuši pasākumi, kas saistīti ar zemes meliorācijas darbiem, bebru reaklimatizāciju, kā arī intensīvā zivjsaimniecība.

Materiāls sagatavots, par pamatu izmantojot Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā pieejamās faktu lapas par invazīvajiem organismiem.

Lasi vēl