Pievienot komentāru

Bez Eiropas Parlamenta (EP) piekrišanas Eiropas Savienībā (ES) notiek reti kura lieta – tā norāda eksperti, uzsverot, ka EP ietekme uz iedzīvotāju ikdienu ir ļoti liela. LNT Ziņu dienests skaidro, kā darbojas EP un kas ir svarīgākie jautājumi, par ko tas lemj.

Sākotnēji dibināts kā simboliska institūcija, Eiropas Parlamentam laika gaitā piešķirtas aizvien plašākas pilnvaras. ES likumi ir saistoši Latvijai, turklāt ap 80% mūsu valsts likumu ir balstīti ES lēmumos. Šo lēmumu pieņemšanā ļoti būtiska ir 751 EP deputāta loma.

”Principā, bez EP piekrišanas reti kura lieta ES notiek. Tīri attiecībā uz jaunu likumu pieņemšanu. Šobrīd EP ir kļuvis jau par kaut ko ļoti līdzīgu jebkuras valsts parlamentam,” uzsver ES lietu eksperte, “Providus” pētniece Iveta Kažoka.

Jaunus likumdošanas aktus izstrādā ES valdība jeb Eiropas Komisija (EK), tomēr lēmumu par šo likumprojektu stāšanos spēkā jāpieņem ES dalībvalstu valdību Padome un EP. Jaunās direktīvas un regulas, pēc to sagatavošanas, nonāk dalībvalstu apspriešanā un EP. Parlaments par šiem likumiem ne tikai balso, bet var tajos izdarīt labojumus.

”Tas likumdošanas darbs ir ārkārtīgi aktīvs, EP var pilnībā pamainīt to sākotnējo EK piedāvājumu,” turpina Kažoka.

Ja pēc labojumu izdarīšanas likumprojektu atbalsta gan dalībvalstu Padome, gan EP, tad likums stājas spēkā. Ja EP nobalso ”pret”, tad likums tiek noraidīts un tā virzība tiek apturēta. EP pieņem lēmumus par 85 jomām, kas ietekmē mūsu ikdienu. Svarīgākās no tām – Eiropas Fondi, lauksaimniecība, zivjsaimniecība, iekšējais tirgus, ceļošana un vīzu režīmi, vides aizsardzība, sabiedrības veselība, pilsoņu pamattiesības, ceļu drošība un finanses. Par divām jomām EP lemt nevar – tās ir ES ārlietu un drošības jautājumi, tā stāsta EP biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.

”Piemēram, EP nelemj par sankciju uzsākšanu kādai valstij. Un tāpat EP nelemj par kādām militārām operācijām. Tā ir ES Padomes kompetence,” piebilst Rībele.

EP ir ieguvis tiesības atbalstīt vai noraidīt starptautiskos tirdzniecības līgumus, taču tas gandrīz nemaz nevar ietekmēt šo līgumu saturu. EP arī jābalso par ES daudzgadu budžetu, bet ietekme uz budžeta saturu eiroparlamentāriešiem ir ierobežota.

”Nevar tur neko daudz grozīt, bet var noraidīt. Kas nozīmē, ka ar EP ir jārēķinās daudzgadu budžeta sastādīšanā,” atzīst Kažoka.

Viena no svarīgākajām Eiroparlamenta funkcijām ir EK, ko var uzskatīt par ES valdību, amatpersonu apstiprināšana. EK priekšsēdētāja kandidātu kopīgi izvirza dalībvalstis, bet kandidātam jāiztur uzticības balsojums EP.

”Dalībvalstu vadītāji izvēlas, viņuprāt, piemērotāko cilvēku. Bet EP var šo cilvēku – vai nu apstiprināt, vai nu noraidīt,” izceļ ES lietu eksperte, “Providus” pētniece.

Parlaments kā kopumu apstiprina arī Eiropas komisārus, ieskaitot arī komisāru no Latvijas.

”Līdzīgi kā Latvijas Saeima ieceļ valdības vadītāju, arī ES ir līdzīgs princips – EP apstiprina ES izpildvaru jeb Eiropas Komisiju,” skaidro Rībele.

Eiropas Parlaments arī var pieņemt dažādas nesaistošas rezolūcijas, lai paustu savu nostāju.