Komentāri

Šizofrēnija, diabēts, asins vēzis – šīs ir tikai dažas no slimībām, kuru ārstēšana tuvākajos gados var tikt apdraudēta. Kompānijas, kas ražo zāles šo slimību ārstēšanai, draud pamest Latvijas tirgu. Šādi emocionāli paziņojumi izskanējuši pēc tam, kad Veselības ministrija publiskojusi plānus par gaidāmajām izmaiņām kompensējamo medikamentu jomā.

Pēc Nacionālā Veselības dienesta aprēķiniem, kopumā, kompensējamos valsts medikamentus lieto katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs. Veselības ministrijas budžetā tam šogad atvēlēti 113 miljoni eiro.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Lai spiedīgajos apstākļos izmaksas varētu prognozēt, Veselības ministrija jau otro reizi pēc kārtas valdībā virza grozījumus, ka daļu izmaksu uzliktu uz pašu ražotāju pleciem.

Runa ir par tā saukto B sarakstu – tie ir dārgi un savstarpēji neizvietojami medikamenti specifiskai pacientu grupai. Proti, ja gada laikā pieprasījums pēc tiem augtu par 10%, zāļu ražotājs piedalītos ar savu līdzmaksājumu.

Taču savu maku sargā ne vien ministrija, bet arī farmācijas firmas un viņu pilnvarotie pārstāvji. Lai arī vietējais medikamentu ražotājs Grindeks minētajā sarakstā ražo zāles 5-6% apmērā, šoreiz tas runā visas industrijas vārdā.

Drūmākajā scenārijā pat tiek zīmēta aina ar iziešanu no šī tirgus. Ārstiem saviem pacientiem vienkārši nebūtu ko izrakstīt, jo daudzām zālēm nav analogu.

Tā saucamais līdzmaksājums pēc Veselības ministrijas domām būtu paredzams no 2016. gada. Dati par pēdējiem diviem gadiem gan rāda, ka B saraksta medikamentu cena nav mainījusies, līdz ar to teorētiski, iespējams arī izmaiņu nebūtu.

Pieņemt lēmumu vai noraidīt, valdība šodien neizšķīrās – diskusijām gan turpinoties aizkadrā.

Lai nogludinātu nelīdzenumus un rastu kompromisu visām pusēm dotas divas nedēļas. Taču jau tagad izskan viedokļi, ka ar to nepietiks un atsakot jautājumu skatīt atkal būs strupceļš.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl