Simtgades salūts būs krāšņs, bet izmaksās desmit reizes vairāk nekā ierastās uguņošanas valsts svētkos

Pievienot komentāru

Līdz Latvijas simtgades dienai atlikušas trīs nedēļas, un šogad 18. novembris tiks sagaidīts īpaši krāšņi, bet svinību vēriens maksā naudu. Svētku kulminācija – uguņošana Daugavas krastmalā – izmaksās desmitkārt vairāk nekā parasti.

Pirmdien Pārdaugavā uz AB dambja jau sākās pirmie priekšdarbi – tika uzslietas pirmās teltis un piegādāta tehnika. Uguņošanas rīkotāji gan uzstāj, ka saukt plānoto priekšnesumu vienkārši par salūtu nebūtu pareizi. Pirotehnika būšot tikai daļa no vērienīga, 18 minūtes gara gaismu un skaņu uzveduma. Tas sastāvēs no sešiem tematiskajiem blokiem, kas katrs atspoguļos kādu Latvijas vēstures posmu.

Diāna Čivle
gaismas uzveduma “Saules mūžs” mākslinieciskā vadītāja

Tas ir laiks pirms Latvijas valsts, vētras laiks, kad revolūcijas ietekmē veidojās Latvijas valsts un beigās viņa izveidojās. Tad ir trejkrāsaina saulīte, pirmās brīvvalsts laiks, kuru ļoti strauji pārtrauc karš un padomju laiki – šīs daļas nosaukums būs tautas sirdspuksti. Un pēc tam jau ir šodiena, kuru mēs ilustrējam ar Renāra Kaupera “Mana dziesma”.

Mūziku īpaši šim uzvedumam komponējis Ēriks Ešenvalds, un to ieskaņojis koris “Ave Sol” un Liepājas Simfoniskais orķestris. Ar pirotehnikas palīdzību debesīs tiks zīmētas dažādas zīmes. Tikmēr Daugavā atradīsies vairāki desmiti plostu ar prožektoriem, un izgaismotas būs arī Pārdaugavas ainavu veidojošās ēkas – Saules akmens un Nacionālā bibliotēka. Ļoti daudz kas gan būšot atkarīgs no laikapstākļiem. Patiesībā labāk, lai būtu mazliet apmācies.

Vēriens gan atspoguļojas arī izmaksās. Ja, piemēram, pirms diviem gadiem 18. novembra salūts izmaksājis 21 500 eiro, bet pagājušogad – 22 000, tad šogad tēriņi teju desmitkārt lielāki – 235 000 eiro pirms PVN nomaksas.

“Gaismas uzvedums aptvers ļoti plašu Daugavas akvatoriju un arī apkārtējās ēkas, Vecrīgas kontūru, gaismas efekti un paņēmieni būs tādi, kas līdz šim nav izmantoti,” norāda Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta priekšniece Baiba Šmite.

Turklāt īstās izmaksas būšot vēl lielākas, jo šajā tāmē nav ierēķināta, piemēram, apsardzes nodrošināšana krastmalā, ko Rīgas dome segs no savas kabatas.

Lai arī stipri dārgāka nekā parasti, šī nebūs dārgākā uguņošana Latvijas vēsturē. Piemēram, 2001. gadā, kad Rīga svinēja savu 800. jubileju, svētku salūts izmaksāja 300 000 latu. Toreiz gan par pirotehniku atbildēja uzņēmums no Austrālijas, un tā speciāli ar kravas kuģi tika vesta pāri okeānam.

Rīkotāji akcentē, ka šoreiz visi, sākot no pirotehniķiem un gaismotājiem un beidzot ar mākslinieciskajiem vadītājiem, esot no Latvijas.