Siksna domāta bikšu turēšanai, ne pēršanai – tapušas vadlīnijas, kā jāaudzina bērni ārvalstīs dzīvojošajiem

0 Komentāru
Siksna domāta bikšu turēšanai, ne pēršanai – tapušas vadlīnijas, kā jāaudzina bērni ārvalstīs dzīvojošajiem
Foto: SCANPIX

Vai bērnu drīkst pērt, atstāt vienu pašu vai pieskatīšanā pusaudzim? Un vai drīkst atvasi skolā laist tikai no septiņiem gadiem, ja Lielbritānijā to dara jau no sešiem? Vairumam vecāku atbildes ir skaidras, tomēr tieši šie ir iemesli, kāpēc Latvijas ģimenes ārvalstīs nonāk konfliktā ar sociālajiem dienestiem. Vecāki gluži vienkārši nezina, kā bērnus audzina Anglijā, Īrijā, Vācijā vai Norvēģijā.

Kad ģimene pieņem lēmumu pārcelties uz dzīvi citur, domāts tiek par visu no ienākumu un darbavietas izvēles līdz mājoklim un sadzīvei, taču par tādu šķietami pašsaprotamu tēmu kā bērnu audzināšana domāts netiek.

Pat prātā neienāk pirms pārcelšanās izstudēt likumus, kas regulē to, no cik gadiem katrā valstī bērns drīkst palikt bez uzraudzības, kad jāuzsāk skolas gaitas un kādi ir atļautie paņēmieni bērna audzināšanā, ja nepilngadīgais tomēr neklausa vecākus. Tieši likumu nezināšana bieži ir galvenais iemesls traģēdijām, kad bērnus ģimenēm atņem.

Šī iemesla dēļ Tiesībsarga birojs kopā ar Tieslietu ministriju izstrādājis vadlīnijas, kas jāņem vērā populārākajos aizbraucēju galamērķos dzīvojošajām ģimenēm – Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Vācijā un Norvēģijā.

Juris Jansons, tiesībsargs:
Tiešām, bērnu audzināšanas robežas ir stipri atšķirīgas. Kā viena no galvenajām atšķirībām ir vecums, no kura bērnu var atstāt bez uzraudzības. Tāpat daļa vecāku par vardarbību neuzskata pēršanu, lai gan citur pret to attiecas ļoti nopietni.

Tiesībsargs skaidro, ka liela nozīme ir arī sabiedrības attieksmei. Ārvalstīs cilvēki ir aktīvāki un uzreiz informē dienestus, ja redz pieaugušo esam alkohola reibumā bērna klātbūtnē vai arī pamana, ka bērns ilgstoši raud. No šāda viedokļa bērnu tiesības aizsardzības latiņa ārvalstīs esot augstāka.

Foto:

Gadījumi, par kuriem vecāki ārzemēs saņēmuši sodus, spilgti raksturo tiesībsarga teikto. Kāda mamma Lielbritānijā uz pusstundu atstājusi trīsgadīgu dēlu pusaugu brāļa pārziņā, kamēr pati aizskrējusi līdz veikalam. Lai arī nekas slikts nenotika, policija viņai izteica brīdinājumu par nežēlību pret bērniem.

Par melno var saukt 2013. gadu, kad Latvijas ģimenes sociālo dienestu redzeslokā ārvalstīs nonāca 132 reizes. Vairāk nekā pusei domstarpības radās tieši Lielbritānijā. Šogad aizbraucēju ģimenēm atņemti jau seši bērni. Pieci no viņiem Apvienotajā Karalistē, viens – Vācijā.

Lielbritānijas vēstniecība Latvijā gan taisnojas, ka bērnu atņemšana nebūt nav virsmērķis, taču jārīkojas primāri bērna, nevis vecāku interesēs.

Ričards Koizumi, Lielbritānijas vēstnieka Latvijā vietnieks:
Izņemt bērnu no ģimenes – tā ir pēdējā robeža. Mūsu sociālie dienesti no tā cenšas izvairīties, bet lēmums jāpieņem tiesai.

Lai izvairītos no līdzīgām traģēdijām, izstrādātās vadlīnijas tiks izplatītas lidostā, autoostā, populārākajās viesstrādnieku mītnes zemēs, kā arī Tiesībsarga biroja mājaslapā.

Universāls ir princips, ka jāpakļaujas tās valsts likumiem, kurā cilvēks izvēlējies dzīvot.

Video

0 Komentāru