Seši neatkarīgie Saeimas deputāti uzskata, ka ir “apdalīti” un prasa sev tiesības

9 komentāri
Seši neatkarīgie Saeimas deputāti uzskata, ka ir “apdalīti” un prasa sev tiesības
OKSANA DŽADANA, F64

Nedrīkst būt izredzētāki un mazāk izredzēti Saeimas deputāti – tā norāda pie politiskajām frakcijām nepiederošie parlamentārieši, kuriem Saeima nenodrošina kopīgas telpas, auto un darbiniekus, kā arī neļauj mainīt komisijas, kurās viņi strādā. Pie frakcijām piederošie politiķi tikmēr atzīst, ka Saeimas neatkarīgie deputāti tiešām ir “apdalīti”, taču šāda kārtība savulaik pieņemta, lai deputātus disciplinētu un novērstu “politisko staigāšanu”.

Pie politiskajām frakcijām nepiederošo deputātu skaits Saeimā sasniedzis jau sešus. Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Didzis Šmits un Karirna Sprūde atšķēlušies no partijas ”KPV LV” Saeimas frakcijas, Jūlija Stepaņenko – no ”Saskaņas”, tikmēr Inguna Rībena ievēlēta no Nacionālās apvienības, bet tagad šo spēku pametusi.

”Neatkarīgo deputātu sastāvs faktiski jau šobrīd ir pietuvojies premjera partijas cilvēku skaitam. Un ir pilnīgi skaidrs, ka nākotnē šis skaits palielināsies,” saka Gobzems.

Neatkarīgajiem deputātiem strādāt ir grūtāk nekā politiskajās frakcijās ietilpstošajiem. Saeima viņiem nenodrošina kopīgu telpu, konsultantus, tehnisko atbalstu, nepiešķir līdzekļus saimnieciskajiem un reprezentācijas izdevumiem un auto. Tāpat neatkarīgajiem deputātiem Saeima parasti aizliedz mainīt komisijas.

”Kolīdz neatkarīgais deputāts izsaka vēlmi mainīt komisiju. (..) Uzreiz ir negatīvs balsojums,” teic Stepaņenko. ”Nevarētu būt tā, ka ir kāda izredzētāka deputātu grupa, kuriem ir vairāk tiesību un iespēju, un tad ir tādi, kuru tiesības nav svarīgas,” pauž Gobzems.

Neatkarīgie deputāti vērsušies Saeimas Prezidijā ar iesniegumu, kurā lūdz piešķirt līdzīgu materiālo atbalstu un darbiniekus, kā arī ļaut mainīt savas komisijas.

”Bez konsultantiem, bez sekretārēm, mēs, protams, darām visu paši. Tas varbūt nav tik smagi, bet problēma ir tāda, ka tas ir laikietilpīgi,” norāda Stepaņenko.

Izveidot savu frakciju vai pievienoties citām neatkarīgajiem deputātiem ir aizliegts. ”Saskaņietis” Andrejs Klementjevs atzīst, ka neatkarīgie deputāti tiešām ir ”apdalīti”, bet šādi noteikumi savulaik pieņemti, lai neradītu parlamentam neplānotus izdevumus un ierobežotu ievēlēto Saeimas deputātu politisko ”staigāšanu”.

Uz jautājumu, vai šāda situācija savā ziņā izpaužas kā sava veida sods, Klementjevs atbild apstiprinoši: “Jā, tas ir sods, ka šie deputāti, pametot frakciju, bet paliekot Saeimā, piekrāpa savus vēlētājus. Kad viņi gāja kopā, viņi solīja, ka strādās kopā. Ja deputāti uzvedas tā, ka viņus izmet vai paši aiziet, tad viņiem ir divi ceļi – nolikt mandātu, un ļaut citiem strādāt, vai kā ”brīvmāksliniekam” dzīvot. Bet, atvaino, administratīvā puse, kas agrāk garantēta caur frakciju, tev nebūs. Es uzskatu, ka tas varbūt ir par rupju, par šerpu, bet tas ir vienīgais instruments – nedot iespēju vispār frakcijām izklīst pilnīgi.”

”Ļoti interesanti kā es vai citi kolēģi būtu nodevuši savus vēlētājus, jo es, piemēram, ne pēc savas vēlmes esmu ārpus frakcijas. Pirmajā Saeimas dienā man paziņoja, ka es vienkārši nevaru ieiet frakcijā un man ir jādarbojas atsevišķi. Tad, kad mēs devām zvērestu no tribīnes, mēs nezvērējām būt uzticīgi frakcijai, mēs nezvērējām balsot kā mums rāda ar īkšķiem vai kartītēm,” teic Stepaņenko.

Saeimas Prezidija locekļi, kuri visi ir pie frakcijām piederoši, gan paliek pie sava. ”Līdzvērtīgas tiesības – nē.” Parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) norāda, ka varētu piekāpties tikai jautājumā par telpas nodrošināšanu ārpusfrakciju deputātiem, ja viņi izveidotu kopīgu politisko grupu: ”Tad par to var domāt. (LNT: Tad var domāt par telpām. Par tehnisko nodrošinājumu arī?) Nē, īsti nē. (LNT: Tad par telpām tikai?) Par to var domāt.”