Seile atzīst, ka mazo skolu problēmai neredz risinājumu

1 komentārs

Turpinās asas debates par mazo lauku skolu nākotni – skolu vadītāji ir nikni uz valdību, kas tā arī gadiem ilgi nav spējusi parūpēties, lai izglītība būtu pieejama arī dziļos laukos. Izglītības ministre Mārīte Seile godīgi atzīst, ka pagaidām problēmai neredz risinājumu, un skolotāju iebildumus var tikai uzklausīt  un pierakstīt piezīmju blociņā

1.septembrī mācību gadu uzsāka  vairāk nekā 250 tā saucamās mazās skolas – proti, tādas mācību iestādes, kurās ir mazāk nekā 100 skolēnu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Rekordiste ir Dagdas Konstantinovas sākumskola, kurā mācās 12 bērni. Pirmajā klasē mācās trīs skolēni, otrajā – viens, bet piektajā – neviens, tāpēc mācību stundas Konstantinovas sākumskolā vairākām klasēm nereti notiek apvienoti.

Gadiem ilgi valsts nespēj izšķirties, ko darīt ar šādām skolām – no vienas puses, to var dēvēt par nelietderīgu naudas izmantošanu, taču bieži vien citas skolas atrodas ārkārtīgi tālu no bērnu dzīvesvietām. Pagastveči ir sašutuši, ka valsts gadiem ilgi tā arī nav spējusi rast risinājumu, un pat nedefinēt, kādi kritēriji tieši raksturo terminu mazā skola.

Reģionu amatpersonām nav ne mazākās skaidrības, cik liels finansējums bus atvēlēts skolotāju algām nākamajā mācību gadā, līdz ar to nevar plānot.

Izglītības ministre sanākušos nevarēja iepriecināt. Viņai atlika vien paziņot bēdīgu faktu, pēc kura nevienam vairs īsti nebija ko teikt.

Ministres drūmajam noskaņojuma ir vienkāršs izskaidrojums: Saeimas Budžeta un nodokļu  komisija, izskatot priekšlikumus nākamā gada budžetam, noraidīja  ierosinājumu paredzēt 12 miljonus eiro pedagogu jaunā darba samaksas modeļa ieviešanai.

Budžeta projektā rezervētais finansējumus nākamā gada četriem mēnešiem ir trīs miljoni eiro. Pārējā naudas summa ir zem pamatīgas jautājuma zīmes.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl