Komentāri

Jau šonakt Latvijā notiks pāreja uz ziemas laiku. Pulksten 04.00 rādītāji jāpagriež par vienu stundu atpakaļ. Tādējādi rīti kļūs gaišāki, savukārt vakars satumsīs agrāk. Pulksteņa grozīšana notiks kopumā 70 pasaules valstīs, un tā izskaidrojama galvenokārt ar ekonomiskiem ieguvumiem.

Tomēr šai nu jau gadiem ierastajai kārtībai ir arī pretinieki. Portālā manabalss.lv savākti paraksti par Latvijas laika zonas maiņu uz UTC+3 jeb Maskavas laiku un, tāpat kā Krievijā, atteikšanos no pulksteņa rādītāju grozīšanas.

Iniciatīva par atteikšanos no pārejas uz ziemas laiku un pulksteņa grozīšanu divreiz gadā portālā manabalss.lv parādījās augusta beigās. Līdz šis nedēļas sākumam par to bija parakstījušies 8000 cilvēku, taču šonedēļ, tostarp pateicoties sabiedrībā zināmu cilvēku aicinājumiem sociālajos tīklos, tika savākti 10 000 parakstu, lai šo iniciatīvu iesniegtu Saeimā.

Par laika grozīšanu atbildīgā institūcija – Ekonomikas ministrija – gan norāda, ka cilvēki, visticamāk, nav sapratuši, ko paši parakstījuši.

Laika zonas maiņa teorētiski būtu iespējama, jo to katra valsts var izvēlēties pati, tomēr atteikšanās no ziemas laika nestu līdzi virkni negatīvu aspektu.

Tikmēr atteikšanās no laika grozīšanas faktiski nav realizējama, jo tad nāktos par to pārliecināt pilnīgi visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis.

Šobrīd, kad savākti vairāk nekā 10 000 parakstu par nepāriešanu uz ziemas laiku, iniciatīva tiks nodota vētīšanai Saeimā. Deputātiem par to viedoklis ir atšķirīgs.

Lai gan medicīniskos aspektus un cilvēku bioloģiskā ritma izjaukšanu kā argumentus par sliktu laika grozīšanai minējuši iniciatīvas autori, arī Ekonomikas ministrija norāda, ka nekādu pierādījumu šādiem pieņēmumiem nav.

Runājot par labumiem, ko dod pulksteņa laika grozīšana, Ekonomikas ministrijas pārstāvis min dienas paildzināšanu par vienu stundu, kas palielina aktivitāti tirdzniecībā, tūrismā, tāpat samazinās pastrādāto noziegumu skaits.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl