Sausums nodara plašus postījumus; sāk gatavoties ārkārtas situācijai

0 Komentāru
Sausums nodara plašus postījumus; sāk gatavoties ārkārtas situācijai
Foto: f64

Ilgstošais un sen neredzētais sausums radījis plašus postījumus Latvijas lauksaimniekiem, tāpēc zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sāks procedūru ārkārtas situācijas izsludināšanai, kas gan neparedzēs naudas kompensācijas.

Vienlaikus tiks sāktas sarunas ar apdrošinātājiem, lai arī sausuma risku iekļautu sējumu apdrošināšanas polisēs.

Sausuma nodarītā postaža lauksaimnieku sējumiem ir plaša – desmit novadu pašvaldības lūdz izsludināt ārkārtas situāciju, tostarp arī Gulbene, Ventspils, Madona, Varakļāni.

Dūklavs trešdien Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes sēdē atklāja, ka sāks procedūru, lai ieviestu ārkārtas stāvokli, vislabāk – jau pēc Līgosvētkiem.

Tomēr pagaidām par nodarītās skādes apjomiem nevar runāt. Lauku atbalsta dienests (LAD) lauksaimniekus, arī tos, kuri izmanto Eiropas Savienības fondus, aicināja cāļus skaitīt rudenī. “Šobrīd nomierināmies, neko vēl nerakstām, skatāmies, gaidām, kas notiks tālāk,” aicina LAD direktore Anna Vītola-Helviga.

Proti, situāciju daudzviet vēl var mainīt lietus. Bet ir jomas, kur zaudējumi nodarīti neatgriezeniski. Aptuveni 50 lielu lauksaimnieku informācija liecina, ka 80% no viņiem ieņēmumi būs mazāki pat par pusi, nekā sagaidīts. Situācija ir kritiska, uzskata lauksaimnieku organizācijā.

“Ogulāji, ja viņš ir no sausuma nobiris, vai palicis maziņš, ja nobirst, nekas nevar būt, līdz ar to zudumi 50%, vairāk procenti. Burkāns, biete, kāposts, nu, ja viņš ir aizkaltis vai nokaltis, nu, var mēģināt pārsēt, bet, vai pietiks veģetācijas perioda,” norāda Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Ārkārtas stāvoklis būtu svētīgs, jo tad vieglāk runāt ar bankām, piegādātājiem, Valsts ieņēmumu dienestu, arī saņemt pretimnākšanu no LAD saistībā ar dažādiem maksājumiem. Par naudas kompensācijām gan nav runa. Par naudu varētu runāt, ja lauksaimnieki savus sējumus varētu apdrošināt pret sausuma risku, tomēr tas nav iespējams, jo šāda parādība sen nav bijusi.

“Ja klasiski ražas apdrošināšanas segumā ietilpa līdz šim izsalšana, krusas, lietavas, veldres, tad vētra, tad pagājušā gadā aizgāja runas par to, ka parādījās vajadzība pēc plūdiem, šogad vajadzība pēc šiem sausuma seguma, apdrošinātāji šos segumus pašlaik vēl nepiedāvā,” uzsver Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins.

Jautājums par sausuma risku iekļaušanu polisēs ir aktualizēts. Notiek sarunas ar apdrošinātājiem, kuri gan grib nodrošināties, ka šādā ārkārtas situācijā, kad skartas lielas platības, daudzi lauksaimnieki, zaudējumu un līdz ar to apdrošināšanas atlīdzību apjoms būs ārkārtīgi liels, tad daļu no tiem segs valsts. Tagad informācija tiek gatavota Finanšu ministrijai, lai saprastu par kādu finansējuma apjomu, kas būtu jāgarantē, varētu būt sarunas.

0 Komentāru