Komentāri

Lai gan vēl pagājušā gada beigās Latvijā nebija apmainīti lati aptuveni 130 miljonu eiro apjomā, Latvijas Banka (LB) lielāko daļu no tiem nolēmusi izslēgt no bilances.

LB padome nolēmusi vairs neuzrādīt centrālās bankas bilancē savulaik izlaistos latus 78,1 miljona eiro apmērā ar aprēķinu, ka šādu apjomu, maz ticams, cilvēki vispār nāks apmainīt un būs labi, ja tas tiks izdarīts ar vēl bilancē atlikušajiem latiem 51,8 miljonu eiro apmērā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

 

”Protams, nekad visi mūsu emitētie lati netiks apmainīti. Tur ir tā nauda, kas ir kolekcijas nauda, tie paši vienlatnieki, kolekcijas monētas, tur ir nauda, kas ir vienkārši bojāta vai pazudusi, un cilvēki to nav atraduši, tur ir nauda, ko ārvalstu tūristi ir aizveduši prom,” skaidroja LB preses sekretārs Jānis Silakalns.

Pērn lati apmainīti 5,6 miljonu eiro apmērā. Šādiem tempiem saglabājoties, atlikušo latu pietiktu desmit gadiem. Pat ja latu centrālās bankas bilancē pēc tam vairs nebūtu, tas nemaina iepriekš doto solījumu latus apmainīt tik ilgi, cik vien vajadzēs, sola LB. Tas tikai pašai bankai radīs izdevumus un samazinās peļņu.

Foto

Latu izslēgšana no bilances pērn radīja LB vienreizējus ieņēmumus to pašu 78 miljonu eiro apmērā. Lai gan šādas darbības notiktu agri vai vēlu un šāda prakse zināma arī citās valstīs, tieši šo brīdi un tik lielā apjomā LB izmantoja, lai varētu izveidot ievērojamus – kopumā 86 miljonu eiro lielus – uzkrājumus pret dažādiem finanšu riskiem bankas ieguldījumu portfelim.

Ekspertu teiktais liecina, ka uzkrājumu jeb drošības spilvena veidošana bija teju neizbēgama, jo pretējā gadījumā nākamajos gados centrālā banka riskētu iedzīvoties zaudējumos. Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis no ”Prudentia” piekrīt, ka situācija finanšu tirgos ir pamata iemesls peļņas samazinājumam.

 

”LB piedalās Eiropas Centrālās bankas (ECB) naudas emisijas procesā, uzpērkot vērtspapīrus. Likmes ir ārkārtīgi zemas, un skaidrs – ja LB tikai ļoti piesardzīgi skatās uz nākotni, uz to, ka neizbēgami likmes sāks celties, tajā brīdī šie papīri bilancē, ko viņi bija spiesti pirkt šīs te monetārās politikas ietvaros, kritīsies vērtībā, parādīsies zaudējums, skaidrs, ka viņi mēģina veikt savu finanšu darbību tādā veidā, lai cilvēki, kas to nesaprot vai neseko līdzi, neredzētu tādu nepamatotu ienākumu svārstību,” uzskata Rungainis.

Izmantojot vienkāršotu matemātiku, ir redzams, ka jau pērn bez latu izslēgšanas operācijā iegūtajiem ieņēmumiem centrālajai bankai tik lieli uzkrājumi radītu milzu zaudējumus, kas, lai arī būtu tikai grāmatvediski, tomēr liegtu iespējas valsts budžetam pārskaitīt dividendes. LB gan skaidro, ka tā zaudējumus vienkārši nepieļautu – tādā gadījumā vienkārši nebūtu iespējas veidot šādus uzkrājumus un būt tik gataviem jaunajiem izaicinājumiem.

Apjomīgo uzkrājumu dēļ pagājušajā gadā LB divarpus reizes samazinājās peļņa – tā bija 11 miljoni eiro. Un tā bija divas līdz trīs reizes mazāka nekā Lietuvas un Igaunijas centrālajām bankām, kas arī veidoja uzkrājumus nebaltām dienām. LB pārstāvis skaidro, ka kaimiņvalstīs uzkrājumi bija ar kārtu zemāki nekā Latvijā, jo kaimiņvalstīs mazākā apjomā veido valsts stratēģiskās rezerves.

Iepriekš ar lielo peļņu LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs pamatoja salīdzinoši augsto atalgojumu bankā. Piemēram, prezidenta alga 2015.gadā bija ar kārtu lielāka nekā kaimiņvalstīs. Lai gan peļņa šobrīd ir pazudusi kā viens no argumentiem algu līmenim, tās pērn turpināja pieaugt. Izdevumi darbinieku algām Latvijā bija augstāki nekā kaimiņvalstīs. Lietuvā centrālā banka pat ar lielāku darbinieku skaitu atalgojumam tērē par trešdaļu mazāk.

Un tomēr, lai gan pelnīt kļuvis grūtāk, darbinieku skaitu un viņu atalgojumu nav paredzēts būtiski mainīt. ”LB darbinieku samaksa kāpa par 1,5%, kas ir būtiski zemāks temps nekā tautsaimniecībā kopumā un kas ir būtiski zemāks temps nekā finanšu sektorā. Un tieši finanšu sektors ir tā mēraukla, kā savu atalgojumu nosaka centrālās bankas, tostarp arī Lietuvā un Igaunijā. Un iemesls vienkāršs – lai noturētu konkurētspējīgus darbiniekus,” skaidroja LB pārstāvis Silakalns.

LB peļņa gan samazinās jau vairāku gadus pēc kārtas – kopš eiro ieviešanas. Kā skaidro LB pārstāvis, patlaban ir ļoti zemas likmes un tas apgrūtina ieguldījumu pārvaldītāju un arī centrālo banku darbu un iespējas pelnīt.

Finanšu ministrijā (FM) situāciju LB vērtē kā stabilu. ”Šobrīd droši vien nekādu lielu trauksmi celt nevajadzētu, jo mēs skatāmies vairāku gadu garumā. LB tieši otrādi ir rādījusi labākus rezultātus nekā kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas centrālās bankas peļņas ziņā, un tā ārējā vide šobrīd ir ne pārāk labvēlīga, lai centrālās bankas varētu milzīgus peļņas rādītājus parādīt,” komentēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Dati tiešām liecina, ka ilgākā laika posmā – kopš finanšu krīzes gadiem – LB kopumā ir nopelnījusi 265 miljonus eiro, budžetā ieskaitīti 172 miljoni eiro. Un šādi peļņas apjomi ir krietni priekšā Igaunijas un Lietuvas centrālajām bankām.

Turklāt ministrei un arī investīciju baņķierim ir līdzīgi viedokļi, ka īslaicīgajam peļņas samazinājumam nevajadzētu sekot arī, piemēram, algu samazinājumam LB, jo tās darbiniekiem kopš pievienošanās eirozonai ir pieaudzis darba apjoms un viņu zināšanas noder arī valdības darbam.

”Kas mani īpaši iepriecina, tas ir īpašs gadījums Latvijā, ka mūsu centrālā banka piedalās aktīvi dažādu reformu īstenošanā. Viņi ir izstrādājuši savas idejas izglītības reformā, veselības reformā un, piemēram, nodokļu reformas izstrādē arī nāca talkā,” sacīja ministre.

 

”LB ir visvairāk augsti kvalificētu ekonomikas speciālistu, un informācija un analīze, kas notiek LB, citās valstīs parasti notiek virknē citu institūciju – ekonomikas institūtos, Ekonomikas ministrijā, FM. Līdz ar to LB ir Latvijas šīs ekonomikas politikas zināms stūrakmens. Tā ir vienīgā institūcija, no kuras ECB un Eiropas Savienības institūcijas vispār var iegūt kvalitatīvu informāciju par to, kas šeit notiek,” norādīja Rungainis.

 

 

LB uzkrājumu dēļ šogad varētu strādāt ar vēl mazāku peļņu nekā pērn. Par to brīdināta arī FM, kurai ar mazākām dividendēm būs jārēķinās, veidojot 2018.gada budžetu. Tiesa, bijušais LB vadītājs Einars Repše raidījumam atzina, ka centrālās bankas galvenais mērķis ir nodrošināt naudas stabilitāti valstī, bet peļņa ir jāvērtē vien kā pozitīvs blakusefekts.

Lasi vēl