Komentāri

Valsts noslēpuma pielaižu sistēma būtiski mainīsies. Tas izriet no nesenā Satversmes tiesas sprieduma, kas daļēji apmierināja kāda darbu zaudējuša drošības dienesta darbinieka sūdzību. Līdz šim vairākiem politiķiem, augsta ranga ierēdņiem un specdienestos strādājošiem pielaides anulēja vai tās vispār nepiešķīra, tāpēc viņi bija spiesti savus amatus atstāt. Bieži tas nozīmēja arī viņu karjeras beigas.

Uzticību zaudējušie sabiedrībai skaidroja, ka viņi nezina iemeslus, kāpēc SAB, Drošības policija, Militārās izlūkošanas un drošības dienests viņiem atteicis strādāt ar valsts noslēpumu saturošu informāciju, bet iet uz tiesu un strīdēties viņiem likums neļāva. Nu tiesneši pateikuši, ka gala lēmums vairs nevar būt vienīgi ģenerālprokurora rokās un ka atteikumu saņēmušajiem būs iespēja iet sūdzēties tālāk.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Pretrunīgo drošības likuma grozījumu izstrādātājs, ekspremjera Aigara Kalvīša padomnieks Raimonds Lazdiņš pielaidi valsts noslēpumam zaudēja pirms četriem gadiem. Atklājās, ka galvenais par drošību atbildīgais lidostā ”Rīga” noklausījies lidostas darbinieku sarunas.

Tiesa noklausīšanās lietā nenoskaidroja, kam taisnība, jo lidosta izlīga ar Lazdiņu, samaksājot viņam labu kompensāciju. Bet amatā Lazdiņš neatgriezās, aizgāja strādāt uz Kalvīša vadīto ”Latvijas gāzi” un par pielaides anulēšanas pārsūdzības kārtību pērn martā iesniedza sūdzību Satversmes tiesā. Tiesneši daļēji apmierināja Lazdiņa sūdzību, sakot, ka kārtība ar ģenerālprokuroru kā pēdējo  pārsūdzības instanci neatbilst Satversmei.

Kā izriet no Satversmes tiesa sprieduma, tad atteikumu saņēmušajām personām turpmāk būs tiesības lūgt iepazīties ar pamatojumu, kāpēc valsts tām neuzticas, un lūgt tiesas vai tai līdzīgu institūciju vērtējumu. Tāpat tiesa noteikusi, ka pēc kāda laika specdienestu noraidījumu saņēmušie varēs speciālo atļauju lūgt vēlreiz, ja tāda būs nepieciešama. Jo pretējā gadījumā liegums pēc pielaides anulēšanas to prasīt atkārtoti, nesamērīgi ierobežo tiesības brīvi izvēlēties darbavietu.

Latvija, kļūstot par NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti, uzņēmās saistības arī klasificētas informācijas aizsardzības jomā. Kritēriji pielaižu izsniegšanai kopš tā laika kļuvuši stingrāki.

Pēdējos gados pielaidi nav saņēmušas vai tā anulēta daudzām augsta ranga amatpersonām, tajā skaitā Valsts kancelejas vadītājai Elitai Dreimanei, Finanšu ministrijas ierēdnim Vladimiram Vaškevičam, vairākiem Saeimas deputātiem un arī ministriem.

Nesenākais bija tieslietu ministres Baibas Brokas gadījums, kur uzlecošajai Nacionālās apvienības politiķei nācās amatu pamest, jo pēc ilgas pārbaudes SAB augstākā līmeņa pielaidi valsts noslēpumam Brokai neizsniedza. Politiķe publiskajā telpā aizstāvējās, ka nezina, kādēļ viņai neuzticas, bet tikmēr presē parādījās viņas saiknes ar maksātnespējas administratoriem.

Neizpratni par to, kāpēc viņiem liedz pirmās kategorijas speciālo atļauju valsts noslēpumam, izteica arī vairāki Saeimas deputāti no “Saskaņas”. Strādājot Valsts policijā, Zentai Tretjakai bijusi pielaide, tāpēc atteikums bijis jo īpaši sāpīgs un viņa joprojām nezinot iemeslus. Viņa patlaban strādā iekšlietu, aizsardzības un korupcijas apkarošanas komisijā, kur nereti ir darbs ar sevišķi slepenu informāciju.

Pielaidi 11. Saeimā zaudēja arī “Saskaņas” frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs. Tikai vēlāk kāda izbeigta kriminālprocesa materiāli liecināja, ka viņa vadītais politiskais spēks priekšvēlēšanu periodā izmantojis Krievijas polittehnologu pakalpojumus, kas varēja izmaksāt vairākus tūkstošus, ko partijas kasē neuzrādīja. Lai gan Urbanovičs norobežojās no Maskavas konsultantiem, noklausītas telefonsarunas atklāja, ka tieši viņš koordinēja šo sadarbību.

Pielaides nesaņēmušie uzsver, ka viņi nesaredz savu vainu. Taču specdienestu vadītāji uzsver – nav runa par vainu vai nevainīgumu. Runa ir par riskiem, kad amatpersonas samelojušās vai demonstrējušas, ka nav spējīgas saglabāt valsts noslēpumu. Šo risku vienīgais novēršanas mehānisms ir liegt darbu ar valsts noslēpumu saturošu informāciju.

Fakts, ka ģenerālprokurors nebūs pēdējā pārsūdzības instance, bet, piemēram, tiesnesis, vēl neko būtiski nemainīs, ir pārliecināti specdienestu vadītāji. Tomēr kārtība var stipri mainīties, ja iepazīstināšanas procedūrā  slepenos materiālus plašā apjomā ļaus lasīt vēl citām personām, piemēram, advokātiem. Drošības iestādēm jāsargā metodes, ar kādām tās strādā, tāpat arī slepenie palīgi, kuri informāciju snieguši. Līdz ar to valsts noslēpuma aizsardzība varētu tikt vājināta.

Valsts noslēpuma aizsardzības sistēmas vājināšana pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos varētu radīt ne tikai valsts drošības, bet arī konstitucionālās iekārtas apdraudējumus, Satversmes tiesā centās pamatot Drošības policija pārstāvis. Taču Satversmes tiesu tas nepārliecināja.

Normunds Mežviets, Drošības policijas priekšnieks

Es domāju, ka mūsdienās jebkura likuma attaisīšana, ja tā var izteikties, vaļā, kas skar nacionālās drošības jautājumus vai kas skar tieši mūsu valsts trīs specdienestu darbu, viņu var uzskatīt par bīstamu. Bet tāpēc mums ir parlaments, tāpēc mums ir jāstrādā, lai šo regulējumu izstrādātu, un, arī lai visus šos riska faktorus novērstu, ja tādi radīsies.

Video

Itālijas virtuve! Truša gaļas ragū ar pastu un gailenēm

Itālijas virtuve! Truša gaļas ragū ar pastu un gailenēm

Šī būs klasiska ragū recepte, kuras pamatā izmantosim truša gaļa. Jārēķinās, ka ragū pagatavošana prasīs salīdzinoši ilgu laiku, taču nekā sarežģīta šī ēdiena pagatavošanā nav, un zemāk esošajā video Uģis Veits no ”Gatavo 3” to parādīs.

Lasi vēl