“Saturiski tas ir “pretvalstisks” materiāls!” Atklājas kādā Rīgas dārzā apslēptās lādes saturs, kura dokumenti atmasko padomju okupācijas režīmu

5 komentāri

Nacionālajā bibliotēkā nonācis unikāls atradums. Kādas Rīgas privātmājas dārzā ierakta kaste, kurā saglabājušies dokumenti par padomju okupēto Rīgu. Cinkotā skārda kastē ievietots dokumentu depozīts, kas zemē gulējis no 1944. vai 1945. gada. Dokumenti saglabājušies samērā labi un pēc restaurācijas būs izmantojami pētniecībā.

Augusta beigās, rokot bedri komposta kaudzes ierīkošanai, privātmājas dārzā Gregora ielā Āgenskalnā, Rīgā uziets cinkotā skārda kastē ievietots dokumentu depozīts, kas zemē gulējis no 1944. vai 1945. gada.

Dokumenti saglabājušies samērā labi un pēc restaurācijas būs izmantojami pētniecībā, jo tūliņ pēc atrašanas novietoti ledusskapī, kur mitrais papīrs tika pasargāts no pārāk straujas izžūšanas. Dokumenti nodoti Latvijas Nacionālo vēstures muzejā, kas lādes saturu iemūžināja attēlos, un tālāk nodeva Nacionālajai bibliotēkai, konservācijai. Visticamāk, dokumentus zemē ieracis vēsturnieks Jānis Tālivaldis Zemzaris.

Lielāko dokumentu apjomu – vairākus desmitus lappušu – veido Rīgas hronikas manuskripts, kura redaktors bijis tieši Zemzaris.

“Interesantākais manuskripts aptver 1939. –1940. gada notikumus Rīgas dzīvē, bija iecerēts kā oficiāls dokuments. Savācis dažādas liecības nacistu okupācijas laikā, kādas bija PSRS pirmās okupācijas pirmais gads Latvijā. Dažādu cilvēku atstāstījumi,” saka vēsturnieks Toms Ķikuts.

Dokumentu vidū ir arī materiāli par nacistu okupācijas laika kultūras politiku, padomju okupācijas laika ieviestajām pārmaiņām Latvijas Universitātes Tiesību fakultātes dzīvē, un citi raksti.

Lāde glabāja arī dažādas personas apliecības, dienesta gaitas sarakstus, citus dokumentus par Jāni Tālivaldi Zemzari, kā arī viņa māsas vīru, leģiona virsnieku, ar I šķiras Dzelzs krusta apbalvoto  Aleksandru Mateasu.

“Tur ir absolūti kritisks tonis par to, kas 1940. gadā notiek Latvijā, PSRS okupācijas laikā. Saturiski tas ir “pretvalstisks” materiāls. Par virsnieku Mateasu domājot – ja viņš ir augsts vācu virsnieks, materiāli, kas saistīti ar viņu ,tos drošāk paslēpt. Viņa ģimene devās prom no Latvijas,” norāda vēsturnieks.

Tā kā Jānis Tālivaldis Zemzaris bija viens no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas veidotājiem un tur atrodas arī apjomīgs viņa personiskais fonds, dokumenti ar atradēju ziņu nodoti bibliotēkai, kur pēc restaurācijas pabeigšanas un zinātniskās apstrādes būs pieejami sabiedrībai. Interesanti, ka Zemzaris pats Latvijā dzīvoja līdz 1996. gadam, taču nevienam par apslēpto lādi nebija stāstījis.