Sāls kaisīšana bojā operas ēkas pamatus, saka LNOB direktors

1 komentārs

Nedienas Latvijas Baltajā namā – sākusi drupt Nacionālās operas un baleta ēkas fasāde, kas pēdējo reizi remontēta pirms 20 gadiem. Dažviet ārsienas klāj zaļais celtniecības siets. Pašvaldība un valsts šai problēmai uzmanību pievērsa vien pēc operas vadītāja izmisīgajiem ierakstiem sociālajos tīkos, un tagad skaidro, ka remontdarbi rūpīgi jāplāno, lai tie būtu gana kvalitatīvi.

Šajās pelēcīgajās dienās operas fasādes bojājumus uzreiz nevar pamanīt, taču, ieskatoties rūpīgāk, atklājas bēdīga aina. Virs kasēm apmetums saplaisājis un daļēji nobiris, savukārt ēkas otrā pusē pat uzklāts zaļais celtniecības siets, lai krītošās plēksnes nesavaino garāmgājējus vai neskādē uz ielas novietotajām automašīnām. Par nebūšanām operas un baleta priekšnieks bija ziņojis gan Kultūras ministrijai, kas atbildīga par operu, gan Rīgas domei, kas ir ēkas īpašnieks. Ātru atbildi nesaņēmis, Zigmārs Liepiņš par savām bažām ierakstīja “Facebook” profilā, un dienesti uzreiz sāka rīkoties.

Zigmārs Liepiņš, Nacionālās opera un baleta direktors

Mājai Rīgas centrā, kas ir kultūras vērtība, būtu piegriežama lielāka vērība. Saprotu, ka “Rīgas nami” ir galvenais atbildīgais, bet gribu vērst uzmanību – arī valstij ir jādomā. Tas, kas ir diviem saimniekiem kalps, tur nekas labs nesanāks. Par to jau ir lugas rakstītas.

Foto

Liepiņš stāsta, ka pamatīgu skādi nodara arī sāls kaisīšana uz ielām – tas sasūcas ēkas pamatos un nākotnē draud radīt pamatīgas problēmas. Šodien namu apsekoja Rīgas Namu komisija, kas sola ar rīcību nekavēties. Pirms remontdarbiem gan kārtīgi jāizpēta, kas īsti noticis.

Vineta Verika, “Rīgas nami” valdes priekšsēdētāja

Uzsāksim ēkas apsekošanu, lai saprastu, kas ir bīstami, kas nav. Notiks fasādes izpēte, tad jāgatavo restaurācijas projekts. Darbiem jānotiek secīgi. Pēc tam var saprast, kas jādara, cik jādara un cik liela nauda vajadzīga.

Pēdējo reizi operas un baleta nams tā pamatīgi remontēts deviņdesmitajos, pēc tam veikti nelieli uzlabojumi. Iestādes vadītājs cer, ka, tuvojoties Latvijas simtgadei, valsts un pašvaldība tomēr spēs vienoties un kopīgi atjaunot ēku, kas ir viens no Latvijas kultūras galvenajiem simboliem.

Valsts ēkas uzturēšanai ik gadu piešķir 287 000 eiro un par to tiek segta nomas maksa. No pērnā gada tā palielinājusies tieši ar mērķi, lai rastu naudu remontdarbu veikšanai.

1 komentārs