Sākusies deputātu “kvotu” dalīšana

Komentāri

Deputāti iesnieguši simtiem priekšlikumu, kuru īstenošanai būtu nepieciešami vairāk nekā 180 miljoni eiro. Šodien tie tika vērtēti valdības ārkārtas sēdē.

Nākamais ir pašvaldību vēlēšanu gads un, kā saka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, deputātu apetīte dalīt nodokļu maksātāju naudu ir liela. No Saeimas saņemts 431 priekšlikums 183 miljonu eiro vērtībā.  Finanšu ministre valdību aicināja tos visus noraidīt.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Dana Reizniece-Ozola, finanšu ministre (ZZS):

Es, protams, kā tāda stingra finanšu ministre piedāvāju šos priekšlikumus Ministru kabinetā neatbalstīt.

Taču ministri ar to nebija mierā. Kolēģus tomēr būt dāsnākiem aicināja izglītības ministrs.

Kārlis Šadurskis, izglītības ministrs (Vienotība):

Es ļoti respektēju finanšu ministres stingrību, jo būtu arī dīvaini, ja tā nebūtu. Un tomēr starp šiem deputātu priekšlikumiem, manuprāt, vairāki ir vērā ņemami.

Izglītības ministrs mudināja kolēģus atbalstīt desmit priekšlikumus, kurus iesnieguši koalīcijas partiju deputāti. Izņemot Danu Reiznieci-Ozolu, neviens cits ministrs neprotestēja.

Ar šo lēmumu valdība piešķīrusi deviņus miljonus eiro dažādu projektu īstenošanai reģionos. Teju puse naudas nonāks Ventspilī, kur pie varas ir partija, kas ietilpst premjera pārstāvētajā ZZS. Pateicoties deputātu “kvotām” pie pusotra miljona tiks Ventspils Olimpiskais centrs un Ventspils Mūzikas skola, bet teju miljonu saņems Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs.

Valdības bijusi dāsna pret vēl vienu pilsētu, kur pie varas ir partija, kas ietilpst ZZS, – Liepāju. Par pusotru miljonu tur tiks celti slēgtie tenisa korti. Bet Valmierā, kuras mērs ir pietuvināts “Vienotībai”, vairāk nekā miljons piešķirts stadiona rekonstrukcijai un vieglatlētikas manēžas celtniecībai.

Valdība ārkārtas sēdē apstiprināja arī citas izmaiņas budžetā, pirms Saeima to pieņems galīgajā lasījumā. Visplašākās debates izraisīja lēmumus nākamgad noteikt sociālo iemaksu minimālo likmi arī tiem, kuri strādā nepilnu slodzi. Pret to protestēja darba devējus pārstāvošās organizācijas.

Jānis Endziņš, LTRK valdes priekšsēdētājs:

Es varu pilnīgi noteikti pateikt, ka desmitiem tūkstoši, īpaši reģionos, paliks bez darba vai viņiem sāks maksāt algas aploksnēs.

Endziņa teikto apstrīdēja labklājības ministrs.

Jānis Reirs, labklājības ministrs (Vienotība):

Es vienkārši gribētu ieteikt Endziņa kungam paanalizēt visus draudus pēdējo piecu gadu laikā, pieņemot budžetu, ko viņš ir teicis par Latvijas tautsaimniecību. Izejot no visiem šiem draudiem, te vajadzētu būt tuksnesim.

Diskusijā iesaistījās arī premjers un tieslietu ministrs, aicinot nozares organizācijas savā argumentācijā nebalstīties tikai uz globālās konkurētspējas indeksu, kurā Latvija zaudē pozīcijas.

Dzintars Rasnačs, tieslietu ministrs (VL-TB/LNNK):

Jūs ļoti labi zināt, kā šis indekss veidojas. Ja šajā indeksā būtu iekļautas tādas valstis kā Ziemeļkoreja un Baltkrievija, tad tās noteikti būtu pirmajā vietā.

Māris Kučinskis, Ministru prezidents (ZZS):

Tiešām viens no rādītājiem ir, piemēram, kā var automašīnas izbraukt cauri valstij, neko nemaksājot. Un tur mēs esam otrajā vietā. Šis rādītājs mums tajā ziņā ir perfekts. Ja mēs vēl piemaksātu tai mašīnai, kas brauc cauri Latvijai, tad mēs būtu pirmajā vietā visticamāk.

Jānis Endziņš, LTRK valdes priekšsēdētājs:

Globālās konkurētspējas indeksā mums ir pirmā vieta pēc malārijas ietekmes uz biznesu. Vienkārši nav malārijas odu. Bet tas nemaina lietas būtību, ka ekonomika strauji sabremzējas.

Valdība uzņēmēju pārstāvju iebildumus uzklausīja, bet vērā neņēma.

Lasi vēl