Saistībā ar strīdīgo spriedumu “zīmola kleitu lietā” profesionālo patentpilnvarnieku asociācija vērsīsies prokuratūrā

5 komentāri

Pēdējā laikā visai plašu rezonansi sabiedrībā izraisījis kāds nesens tiesas spriedums. Pašnodarbinātai sievietei tiesa piemēroja sodu par kāda zīmola kleitu iznomāšanu. Kleitas pat paredzēts konfiscēt. Šis spriedums radījis pamatīgu diskusiju, tajās skaitā – arī juristu vidū, – proti, cik brīvi varam rīkoties ar precēm, kuras esam legāli iegādājušies.

Pamatīgu šūmēšanos sociālajos tīklos izraisīja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas piemērots 300 eiro naudas sods kādai sievietei. Tiesas ieskatā viņa bija nelikumīgi izmantojusi Latvijā izstrādāto zīmolu “Coo Culte”, iznomājot šī zīmola kleitas.

Anonimizētajā tiesas spriedumā lasāms – Valsts policija pārbaudē maijā pie pašnodarbinātas personas konstatēja, ka tiek nelikumīgi izmantotas šī zīmola kleitas, tās iznomājot, nesaņemot autortiesību īpašnieka atļauju. Šīs sievietes pārstāvis tiesā atzinis, ka par administratīvo pārkāpumu nav strīda, taču iebilst kleitu konfiskācijai un it kā radīto zaudējumu apmēram – aptuveni 3000 eiro.

Sieviete sēdē gan sevi par vainīgu pārkāpumā neatzina. Skaidroja, ka gribējusi vien sākt privāto biznesu. Sākumā iznomājusi meitu kleitas, tad sākusi tās iegādāties no paziņām un piedāvājusi interesentiem. Darbojusies pašnodarbinātā statusā.

Galu galā, tiesa lēma, ka sieviete ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, kleitas ir konfiscējamas, taču zaudējumu apmēru neatzina par pamatotu.

Zīmols “Coo Culte” pieder uzņēmumam “Lingerie Baltic”. Tajā interviju klātienē “TV3 Ziņām” atteica, bet rakstiskā paziņojumā norādīja, ka, iegādājoties veikalā konkrētā zīmola apģērbu, pircējs neiegūt tiesības uz preču zīmi vai tiesības ar to veikt uzņēmējdarbību. Savā piedāvājumā sieviete esot uzsvērusi, ka tās ir tieši “Coo Culte” kleitas. Ja šāda vēlme esot, jānoslēdz ar uzņēmumu licences līgums. Sākotnēji kompānija esot mēģinājusi situāciju atrisināt pārrunu ceļā, bet tas neesot izdevies.

“Coo Culte” paziņojums

Vienlaikus vēlamies nomierināt mūsu klientus, ka likums neaizliedz tērpus, tostarp kleitas, pārdot tālāk, piemēram, [platformā] “AndeleMandele”, ja tās vairs paši nevalkās. Taču šajā gadījumā pārdošanai nedrīkst būt peļņas, uzņēmējdarbības nolūks, kā tas ir vērojams iepriekš minētajā gadījumā, kur “Coo Culte” kleitas tika mērķtiecīgi iznomātas pelņas gūšanā.

Citās domās gan ir advokāte, Latvijas profesionālo patentpilnvarnieku asociācijas valdes locekle Brigita Tērauda. Viņa uzsver, ka tiesas piemērotais pants lielākoties tiek attiecināts uz viltojumiem. Advokāte uzsver – tajā brīdī, kad konkrētu kleitu uzņēmums pārdod, preču zīmes tiesības attiecībā uz šo konkrētu kleitu beidzās. “Es iegūstu tiesības ar šo konkrēto nopirkto īpašumu rīkoties. Es varu to uzvilkt uz balli, neprasot papildu atļauju preču zīmes īpašniekam, aizdot draudzenei, iznomāt un arī pārdot tālāk.”

Šādā situācijā – juridiskā izpratnē – preču zīmes tiesības esot izsmeltas un, vēl jo vairāk, neesot pamatoti šīs kleitas konfiscēt. Zināmas juridiskas robežas pastāvot, piemēram, nebūtu pareizi reklamēties kā oficiālam kāda zīmola preču iznomātājam.

Profesionālo patentpilnvarnieku asociācija plāno vērsties prokuratūrā saistībā ar šo tiesas spriedumu.
5 komentāri