Saeimas vēlēšanās no 2022. gada varēs balsot ar eID karti

2 komentāri

Saeimas vēlēšanās pēc diviem gadiem varēs vēlēt arī ar identifikācijas kartēm. Plāns paredz izveidot mobilo aplikāciju tālrunī, lai iecirkņu darbinieki varētu noskenēt vēlētāju ID kartes un pases. Sistēma izmaksātu nepilnu miljonu, un iekārtas uz vēlēšanām nomātu.

Lai veicinātu vēlētāju aktivitāti, reģionālā ministrija piedāvā vēlēšanās ļaut piedalīties arī tikai ar identifikācijas karti. Aprēķināts, ka uz nākamajām vēlēšanām, Latvijā būs ap 200 000 cilvēku, kas izmanto tieši šādu personu apliecinošo dokumentu, nevis pasi.

Elektroniska vēlētāju reģistra izveide ļautu balsot cilvēkiem ar eID kartēm jebkurā iecirknī Latvijā. Vēlētāju autentifikāciju veiktu iecirkņa darbinieki ar īrētiem mobilajiem telefoniem. Pirkt tikai uz vēlēšanām nebūtu efektīvi, lētāk būtu centralizēti nomāt, uzsver vides un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP). Paredzams, ka projekts kopumā izmaksātu ap 900 000 eiro.

“Uzrāda to [pasi vai ID karti], tā tiek noskenēta ar īpaši izstrādātu mobilās aplikācijas palīdzību, notiek sazināšanās tiešsaistē ar reģistru, tiek apstiprināts, ka šis cilvēks nav balsojis līdz šim, ir Latvijas pilsonis, kas sasniedzis 18 gadus. Reģistrācija ir notikusi, cilvēkam izsniedz vēlēšanu komplektu,” stāsta Pūce.

Vai sistēmas otrā galā būs reāli cilvēki, kas datus uz vietas pabaudīs, vai arī to centralizēti veiks datorprogramma, pašlaik netiek atklāts. Pūce atturējās detalizēti komentēt precīzu reģistra darbības algoritmu, skaidrojot, ka šī nav informācija, kuru vajadzētu padarīt skaidri zināmu.

“Lielākais risks, visticamāk, ir šī IT sistēma, kas jāizmanto šajā modelī. Bet piedāvājam rezerves plānu. Ja nu kādā iecirknī nav interneta vai nedarbojas sistēma, tad vēlēt varētu reģistrācijas aploksnēs. Tas ir līdzīgi kā pasta balsošanā arī šobrīd,” norāda CVK vadītāja Kristīne Bērziņa.

“Pieļaujam, ka būs situācija, ka kāds iecirknis visu dienu būs bez mobilo telefonu sakariem. Tā būtu krīzes situācija, kura būtu saistīta ar dabas nelaimi vai apzinātu iejaukšanos, tādā gadījumā ir citi rīcības plāni, ko darīt, ja ir iejaukšanās sistēmā,” norāda reģionālo lietu ministrs.

Pēc Bērziņas teiktā, IT sistēmas uzturēšana būtu Pilsonības un migrācijas dienesta pārziņā, jo jau šobrīd šī iestāde gatavo vēlētāju sarakstus, izmantojot iedzīvotāju reģistra datus. Savukārt CVK nodrošinātu iekārtu īri.

2 komentāri