Saeimas prezidijā ar JV un AP deputātu parakstiem iesniedz Dzīvesbiedru likumprojektu

1 komentārs
Saeimas prezidijā ar JV un AP deputātu parakstiem iesniedz Dzīvesbiedru likumprojektu
PIXABAY.COM

Saeimas prezidijā ar partiju apvienību “Jaunā Vienotība” (JV) un “Attīstībai/Par!” (AP) deputātu parakstiem iesniegts Dzīvesbiedru likumprojekts, kas ir sabiedrības iniciatīva, ko virza divu Saeimā ievēlēto politisko spēku pārstāvji, aģentūrai LETA norāda kustības “Dzīvesbiedriem”, kas ir šī likumprojekta autors, vadītājs Kaspars Zālītis.

Zālītis uzsvēra, ka likumprojekts paredzēts divu cilvēku, kuri rūpējas viens par otru, kopības regulēšanai. “Likums ir vērsts uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju, jo visu pirms ikvienam ir nepieciešams sakārtot attiecību jautājumu, kamēr viss ir kārtībā. Šis likums ir radīts, lai sniegtu papildu stabilitāti un drošību attiecībās, kas balstītas uz rūpēm un savstarpēju atbalstu un atbildību,” skaidroja kustības “Dzīvesbiedri” vadītājs.

Kustības pārstāvis uzsvēra, ka šis likumprojekts radīts ikvienam, jo palīdzēs regulēt dažādas tuvas cilvēku attiecības, tostarp atvieglos dažādus ikdienas jautājumus. Piemēram, patlaban likums nosaka, ka, ja pāris, kurš dzīvo faktiskā kopdzīvē, viens otram pārskaita naudu, un tas pārsniedz pieļaujamo limitu, par to ir jāmaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis, tomēr, ja šis pāris būs noslēdzis Dzīvesbiedru līgumu, tā vairs nebūs.

Arī biedrības “Marta” vadītāja Iluta Lāce atbalsta šī likumprojekta virzību, jo jebkura ģimene ir sabiedrības daļa, un valstij tā ir jāatzīst. Mūsu redzeslokā ik dienas nonāk daudz faktisku, bet nereģistrētu attiecību, kuras likums pašlaik “nepamana”.

Lāce uzsvēra, ka visvairāk no esošā regulējuma cieš sievietes un viņu bērni, nonākot ievainojamās situācijās. “Iemesli, kāpēc cilvēki nereģistrē laulību, ir visdažādākie – no finansiāliem aspektiem līdz personiskām izvēlēm, un sabiedrība tās nemainīs tikai tāpēc, ka daļai politiķu šķiet, ka visiem jādzīvo laulībā. Tas tikai padara daļu sabiedrības neaizsargātāku, savukārt Dzīvesbiedru likums šiem cilvēkiem dotu iespēju aizsargāt kopīgo īpašumu un pieņemt svarīgus lēmumus,” sacīja “Martas” pārstāve.

Piedāvātais Dzīvesbiedru likuma projekts, kuram nav skaidra Saeimas partiju atbalsta, paredz, ka dzīvesbiedru līgumu varētu noslēgt notariālā akta kārtībā, personīgi klātesot abām personām.

Likumprojekta mērķis ir “atzīt un aizsargāt dzīvesbiedru savienību, regulēt dzīvesbiedru, kuru starpā noslēgts dzīvesbiedru līgums, personiskās un mantiskās attiecības, kā arī noteikt gadījumus, kuros pastāv faktiskā dzīvesbiedru savienība, nodrošinot šo personu tiesību uz ģimenes dzīvi aizsardzību”.

Saskaņā ar sabiedriskās iniciatīvas piedāvājumu dzīvesbiedru līgumu nevarētu noslēgt persona, kura nav sasniegusi pilngadību, atrodas laulībā vai noslēgusi spēkā esošu dzīvesbiedru līgumu. Tāpat līgumu nevarētu noslēgt ar radiniekiem taisnā līnijā, māsu, brāli, pusmāsu vai pusbrāli. Aizliegts būtu dzīvesbiedru līgums starp adoptētāju un adoptēto, kā arī līgums starp aizbildni un aizbilstamo, kamēr nav izbeigtas aizbildnības attiecības.

Likumprojekta autori piedāvā noteikt, ka dzīvesbiedru līgums tiktu noslēgts notariālā akta kārtībā, personīgi klātesot abām personām. Tiesības noslēgt dzīvesbiedru līgumu būtu personiskas, un līguma slēdzējus nevarētu atvietot pilnvarnieki. Informāciju par noslēgto dzīvesbiedru līgumu plānots reģistrēt Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmā.

Prasību par dzīvesbiedru līguma atzīšanu par spēkā neesošu varētu iesniegt viens no dzīvesbiedriem vai trešā persona, kuras tiesības dzīvesbiedru līgums aizskar, iecerējuši likumprojekta autori. Atzīstot dzīvesbiedru līgumu par spēkā neesošu, saskaņā ar likumu katrs no dzīvesbiedriem paturētu savu mantu, kura tam piederējusi pirms dzīvesbiedru savienības, kā arī to mantu, ko viņš pats iegādājies dzīvesbiedru savienības laikā.

Dzīvesbiedru līgums tiktu izbeigts, ja dzīvesbiedrs ir miris vai ar tiesas spriedumu izsludināts par mirušu, dzīvesbiedri stājušies laulībā viens ar otru, dzīvesbiedri savā starpā vienojušies un kopīgi iesnieguši notāram iesniegumu par dzīvesbiedru līguma izbeigšanu vai tiesa nospriedusi dzīvesbiedru līgumu izbeigt. Dzīvesbiedru līgumu varētu izbeigt tiesa, pamatojoties uz prasību, kuru iesniedzis viens no dzīvesbiedriem. Tiesa varētu izbeigt līgumu, ja pastāv objektīvi apstākļi, kuru rezultātā dzīvesbiedri nespēj turpināt dzīvesbiedru savienību vai tā faktiski vairs nepastāv.

Likumprojektā piedāvāts noteikt, ka dzīvesbiedriem ir “pienākums gādāt par stabilām attiecībām, kuras balstās uz savstarpēju cieņu un rūpēm vienam pret otru un kopīgo mājsaimniecību”. Tāpat topošā likuma tekstā teikts, ka dzīvesbiedri organizē savu mājsaimniecību kopīgi, atbilstoši katra labklājībai, tāpat teikts, ka viņi ir vienlīdzīgi savās tiesībās un pienākumos, turklāt dzīvesbiedriem neatkarīgi no viņu mantiskajām attiecībām ir tiesības mājsaimniecībā atvietot vienam otru.

Kā ziņots, izskatīšanai Saeimā šonedēļ virzīs Dzīvesbiedru likumu, kam, pēc AP vārdiem, vajadzētu kalpot nelaulātu pāru jeb divu pieaugušu fizisku personu aizsardzībai.

Kā aģentūrai LETA sacīja partiju apvienības “Attīstībai/Par!” (AP) līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts, partijas piedāvātais Dzīvesbiedru likums būšot “likums ikvienam”. “Mēs sniedzam papildus instrumentu, lai sniegtu drošību divām fiziskām personām, kuras dzīvo kopā,” gaidāmā likumprojekta būtību iezīmēja politiķis.

Pavļuts uzsvēra, ka jaunais likums “neaizvietos un nekāda gadījumā neapdraudēs laulības institūtu”. Tas sniegs papildus drošību arī tām ģimenēm, kuru attiecību pamatā ir rūpes vienam par otru un kopēja saimniekošana, tajā skaitā kopā dzīvojošiem senioriem, norādīja politiķis.

AP līdzpriekšsēdētājs apgalvoja, ka vairāk nekā 60% Latvijas iedzīvotāju atbalstot attiecību regulējumu, ko atspoguļos topošais Dzīvesbiedru likums. Politiķis norādīja, ka nevajadzētu pieļaut jautājuma skatīšanu tikai no kādas vienas prizmas, kamēr tas skar visas sabiedrības vajadzības un intereses.

Tikmēr koalīcijas partiju viedokļi par Dzīvesbiedru likumu atšķiras.

Kā pirmdien pēc sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), Dzīvesbiedru likuma virzība iepriekš paredzēta koalīcijas partiju sadarbības līgumā, dodot iespēju AP to virzīt kā atsevišķu likumprojektu. “JV programmā arī bija atbalsts šādai virzībai. Prognozēju, ka kolēģi Saeimā varētu to atbalstīt,” pieļāva premjers. Valdības vadītājs gan uzsvēra, ka svarīgas būs šāda likumprojekta detaļas, taču, viņaprāt, ir svarīgi pasargāt cilvēkus, kuri dzīvo kopā, bet dažādu iemeslu dēļ nav laulājušies.

Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) skaidroja, ka partija neredz nepieciešamību mainīt uzskatus par ģimenes tiesību jautājumiem. Arī apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) nostāja pret piedāvājumu ir noraidoša. Šīs partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava pauda, ka politiskā spēka pozīcija jautājumā par partnerattiecību regulējumu ir skaidra un partija rīkosies atbilstoši Satversmē noteiktajam.

Savukārt partijas “KPV LV” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs uzsvēra, ka partneriem ir tiesības virzīt šo jautājumu, savukārt “KPV LV” par šo jautājumu balsos “kā viens”. “Tas laiks ir pagājis, kad “KPV LV” frakcija bija medījums, ko cilvēki gribēja sadalīt,” vērtēja politiķis, uzsverot, ka balsotu pret šādu likumprojektu.