Saeimā sperts plats solis pretī depozītsistēmas ieviešanai Latvijā

2 komentāri

Saeimas Tautsaimniecības komisija trešdien spērusi platu soli pretī iepakojuma depozītsistēmas ieviešanai Latvijā. Deputātu atbalstītie grozījumi paredz dzērienu iepakojuma nodošanas sistēmu ieviest no 2022. gada. Pilnībā cīņa par depozītsistēmu gan vēl nav galā. Par vides jomu atbildīgā partija “Attīstībai/Par!” un atkritumu apsaimniekotāji uzskata, ka plānu vēl nepieciešams “uzlabot”, ļaujot vākt ne tikai dzērienu pudeles, bet arī citu iepakojumu.

Dzērienu iepakojuma depozītsistēmu Latvijā neveiksmīgi cenšas ieviest jau kopš šā gadsimta sākuma. Taču šogad vezums izkustējies no mirušā punkta lielā mērā Eiropas Savienības jaunās direktīvas prasību dēļ. Tā uzliek par pienākumu līdz nākamās desmitgades beigām būtiski palielināt sašķiroto izlietoto iepakojumu apjomu.

Savukārt, ja tas netiks izdarīts, sodīta tiks nevis valsts, bet atkritumu ražotāji. Rezultātā saldināto dzērienu, alus ražotāji no depozītsistēmas pretiniekiem kļuvuši par jaunās kārtības galvenajiem atbalstītajiem. Viņi arī vēlas kļūt par depozītsistēmas operatoru, jo tas nodrošināšot, ka piemaksa par taru iedzīvotājiem būs pēc iespējas mazāka.

“Visā pasaulē, kur ir depozītsistēmas, tieši ražotāji un tirgotāji ir tie, kas tās uztur un paši arī apsaimnieko. Jo jebkuram citam tā būtu komercdarbība,” saka Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Tomēr pret depozīta sistēmu kareivīgi noskaņoti ir atkritumu savācēji, jo PET pudeles ir viens no vērtīgākajiem atkritumiem, kam samazinoties ciestu viņu bizness. Viņi uzskata, ka ir negodīgi, ka depozītsistēmā paredzēts vākt tikai pašu vērtīgāko, tāpēc aicina to paplašināt uz citiem atkritumu veidiem, kā arī pieprasa atklātu konkursu par to, kurš būs jaunās sistēmas operators.

“Liniņa kungs pareizi teica, ka ražotāji ir atbildīgi par savu iepakojumu, bet tas, ko mēs uzsveram, ka ražotāji ir atbildīgi par visu savu iepakojumu, nevajag izdalīt putukrējumu un atstāt negaršīgus kafijas biezumus,” norāda SIA “Eco Baltia Vide” direktors Jānis Aizbalts.

“Depozīta iepakojums ir tikai neliela daļa, tie ir tikai 2% no visiem atkritumiem jeb 10% visa veida iepakojumiem,” saka Latvijas Zaļā punkta pārstāvis Kaspars Zakulis.

Līdzīgu viedokli Saeimā pauda arī par Vides jomu valstī atbildīgās partijas “Attīstībai/Par!” pārstāvji. Viņi mudināja līdz rudenim atlikt likuma skatīšanu, lai varētu paplašināt depozītā vācamo iepakojumu. Tomēr komisijas vairākums uzskatīja, ka tas ir mēģinājums torpedēt sistēmas ieviešanu.

“Ja mēs padomājam, kas ir mūsu iepirkuma tīkliņā, tur nav tikai dzērieni, tur ir jogurta kārbiņas, tur ir sadzīves ķīmijas iepakojumi, šampūni – to masa ir lielāka nekā dzērieniem. Mēs varam ātri izdzīt cauri tradicionālo depozītsistēmu, kas risina nelielu daļu, bet mums tāpat pie šī jautājuma būs jāatgriežas,” norāda Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts Daniels Pavļuts (AP).

“Cilvēki vēlas, lai šī sistēma tiktu ieviesta pēc iespējas ātrāk, jo daudzi jau tagad brauc nodot dzērienu iepakojumus uz Lietuvu un Igauniju. Tāpēc mums pēc iespējas ātrāk Saeimā ir jāvirza šis likums un tas jāpieņem, lai visi var sākt darbu pie tā,” pauž Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts Krišjānis Feldmans (JKP).

Vairākums nolēma, ka konceptuālām debatēm nav vairs laika, un grozījumus iepakojuma likumā atbalstīja. VARAM tika gan prasīts sagatavot papildu labojumus, lai depozīta sistēma sāktu strādāt no 2022. gada, kas ir gadu ātrāk nekā šobrīd paredzēts.