Saeimā izceļas asi strīdi par virsstundu apmaksu nozarēs, kas atsakās no aplokšņu algām

3 komentāri
Saeimā izceļas asi strīdi par virsstundu apmaksu nozarēs, kas atsakās no aplokšņu algām
Foto: f64

Latvijā ir viena no garākajām darba nedēļām Eiropā un tagad vēl tiek domāts, vai samazināt piemaksu par virsstundām. Sašutuma pilnos strīdos trešdien aizritēja Saeimas Darba lietu komisijas sēde.

Deputāti skatīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu ļaut nozarēm, kurās panākta ģenerālvienošanās par būtiski palielinātu minimālo algu, samazināt virsstundu piemaksas – no līdzšinējiem 100% uz 50% no pamatalgas. Šādas izmaiņas varot līdzēt cīņā ar ēnu ekonomiku.

Ģenerālvienošanās ir civiltiesisks līgums, ar kuru, nosakot minimālo algu nozarē, tā kļūst saistoša visiem nozares uzņēmumiem. Tas apgrūtina aplokšņu algu maksāšanu. Šādu vienošanos šobrīd cenšas noslēgt būvnieki, jo 40% no nozarē strādājošajiem 70 000 cilvēku šobrīd oficiāli saņem minimālo algu.

Baiba Fromane
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja

Būvniecības nozarē nav iespējams nodarbināt cilvēku, kurš būtu gatavs saņemt mazāk par 500 eiro uz rokas. Tādu nav. Tas nozīmē, ka vienkārši ir liela daļa no cilvēkiem, kuri tiešām saņem minimālas sociālās garantijas, un kropļo konkurenci, protams, uzņēmēji caur nodokļu nemaksāšanu.

Plānotā ģenerālvienošanās savukārt paredz, ka oficiālā minimālā celtnieka alga paceltos tuvāk realitātei – 780 eiro pirms nodokļiem. Tomēr, lai tā kļūtu saistoša, to jāparaksta vismaz pusei no nozarē strādājošajiem. Būvnieki šo slieksni vēl nav sasnieguši. Tādēļ Saeima 30. maijā lēma, vai kā papildus motivāciju varētu atļaut ģenerālvienošanos slēdzējiem saviem darbiniekiem par virsstundām maksāt divtik mazāk nekā līdz šim. To atbalsta arī arodbiedrības, cerot uz normālām sociālajām garantijām.

Egils Baldzēns
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs

Mēs esam par šo jautājumu diskutējuši arī ar zviedru un vācu arodbiedrībām, lai būtu pilnīga skaidrība. Zviedrijas celtnieku arodbiedrība, kuru jūs atceraties no “Laval” skandāla – ļoti taisnprātīga – arī viņi uzskata, ka mēs rīkojamies ļoti pareizi un samērīgi un ka taisni nozares ietvaros vajag vienoties darba devējiem un ņēmējiem.

Tomēr izskan bažas, ka realitātē tas cilvēkiem nozīmēs atalgojuma sarukumu, jo līdz šim saņemtās pamata algas summas reāli nepieaugs, bet gan tikai tiks legalizētas, savukārt par virsstundām viņi saņems mazāk.

Andrejs Klementjevs
Saeimas deputāts (“Saskaņa”)

Mums jau latvieši strādā kā vergi. Jūs ziniet, ka ir tādas valstis kā Francija, Nīderlande, kur vispār 27 stundas, mums ir 40. Jūs gribiet, lai viņi vergo ilgāk, un maksāt tikai 50%. Ja darba devējs nemāk organizēt darba laiku tā, lai iekļautos tajās astoņās stundās, tad kāpēc viņam uz darbinieku veselības un visa pārējā, kas notiek. Mums tā cilvēki nodeg.

Beigu beigās komisija tā arī neizlēma, ko darīt. Deputāts Romualds Ražuks atgādināja, ka Satversmes tiesa nupat kā pretlikumīgi atcēlusi mediķiem noteikto samazināto virsstundu algas likmi, tādēļ līdzīgs liktenis varētu piemeklēt arī ģenerālvienošanos slēdzējus.