Saeimā izceļas asas debates par turpmāko rīcību pēc Rīgas domes atlaišanas

2 komentāri

Saeimas atbildīgā komisija sākusi skatīt valdošās koalīcijas partiju priekšlikumu grozīt vairākus likumus, kas ļautu, piemēram, pašvaldības domi ievēlēt uz ilgāku termiņu, nekā šobrīd likumos paredzēts, kā arī mainīt kārtību, kā pašvaldība tiek pārvaldīta domes atlaišanas gadījumā.

Šis izmaiņu priekšlikums parādījās līdztekus paziņojumiem par gaidāmo Rīgas domes atlaišanu. Jautājums patiešām aktuāls – par to liecināja arī to ļaužu skaits, kuri Saeimas komisijas sēdē par to vēlējās izteikties.

Nepieciešamību grozīt likumus valdošās koalīcijas partijas pamato ar vēlmi ietaupīt budžeta līdzekļus. Vēlēšanu organizēšana izmaksā teju divus miljonus eiro. Tāpat deputāti nevēloties pieļaut, ka Rīgā saimnieko Saeimas iecelti administratori. Tieši to šobrīd paredz likums gadījumā, ja Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas nenotiks līdz 5. martam.

Lasi vēl – RD iespējamās ārkārtas vēlēšanas: Burovs liek noprast, ka tajās nestartēs ne Ameriks, ne Ušakovs

“Jautājuma izskatīšanai kavējoties, mēs varam nonākt situācijā, kurā lielāko pašvaldību valstī vada cilvēki, kas nav ievēlēti. Man personīgi liekas, ka tā nebūtu adekvāta situācija. Tas ir pamudinājums risināt šo situāciju nekavējoties,” norādīja “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Pret izmaiņām kategoriski noskaņota opozīcija. Rīgā valdošās partijas “Saskaņa” iespējamā mēra amata kandidāte Regīna Ločmele-Luņova uzskata, ka vēlme ievēlēt Rīgas deputātus uz ilgāku laika periodu, nekā to paredz likums, ir politiski motivēta: “Vai tiešām seši gadi ir tas termiņš, kurš veicinās cīņu ar korupciju, vēlētāju interešu aizstāvēšanu?”

Zīmīgi, ka pilnīgi pretēju viedokli TV3 Ziņām paudis “Saskaņas” sadarbības partneris, Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR): “Rīdziniekiem atlaist domi un ievēlēt jaunu uz pusotru gadu tas absolūti neko nedod, absolūti otrādi. Neviena no partijām šeit nedos pirmo sastāvu. Būs tikai tādi fārmklubi, runājot sporta terminoloģijā.”

Atšķirīgi viedokļi bija arī Saeimā uzaicinātajiem ekspertiem. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) ieskatā, steigā gatavotas izmaiņas vēlēšanu procesā ir sliktas prakses piemērs. Turklāt esot iespējams, ka rīdzinieki tad pašvaldības vēlēšanas varēs piedalīties divreiz – nākamgad ārkārtas vēlēšanās Rīgā, bet vēl pēc gada – kādā citā pašvaldībā.

“Iespējams, tas nav būtisks arguments, bet tas ir jāņem vērā, jo kādam nosacīti būs bijušas divas balsis, jo, kad vēlēšanas notiek vienlaicīgi, tas nebūs,” pauž CVK vadītāja Kristīne Bērziņa.

Likums neapmierina arī Latvijas Pašvaldību savienību un Lielo pilsētu asociāciju. “Likumprojekts ir sagatavots juridiski pavirši, un nepieciešamas papildu diskusijas, līdz ar to nevar būt pozīcija atbalstām vai neatbalstām. Vienlaikus mēs esam pret pagaidu administrācijas iecelšanu,” saka Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis Artis Stucka.

Tikmēr vairums juristu izmaiņas konceptuāli atbalsta. “Tas nav juridisks jautājums! Ir vienkārši jāsaprot, ka efektīvāk iedzīvotāju komunālās intereses var īstenot pašu iedzīvotāju ievēlēti deputāti. Pagaidu administrācija ir pagaidu variants,” norāda jurists Arvīds Dravnieks.

Liela loma jautājuma izlemšanā būs Valsts prezidenta kancelejai, kurai pēc likuma pieņemšanas būs jālemj, vai to izsludināt. “Es teiktu konceptuālam piedāvājumam ļoti vērtīgā un konceptuālā apspriešana,” saka Valsts prezidenta padomnieks Jānis Pleps.

Diskusija, kā organizēt Rīgas domes un citu pašvaldību ārkārtas vēlēšanas, Saeimā turpināsies trešdien.

2 komentāri