1 komentārs

Ceturtdien, 21. aprīlī, Saeima kā steidzamus galīgajā lasījumā pieņēmusi pretrunīgi vērtētos labojumus Krimināllikumā.

Tā dēvēto “pretspiegu grozījumu” mērķis ir atvieglot ārvalstu izlūku ķeršanu un vērsties pret hibrīdkara radītiem apdraudējumiem. Pagaidām gan izslēgta norma, kas paredzēja kriminalizēt valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu, ja tas netiek darīts spiegošanas nolūkā, pret ko asi iebilst žurnālisti.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Labojumus Krimināllikumā ir sagatavojušas drošības iestādes un specdienesti, lai efektīvāk varētu vērsties pret tiem, kuri apdraud nacionālo drošību. Tomēr iesniegtie priekšlikumi izpelnījās kritiku, tostarp no Valsts prezidenta, par to, ka jaunais regulējums ir pārāk plaši interpretējams.

Pēc apmēram mēnesi ilga darba vairākas normas ir precizētas un, kā norāda Nacionālās drošības komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa, tagad ir panākts līdzsvars starp krimināltiesisko regulējumu un cilvēktiesību un demokrātisko brīvību ievērošanu.

Video: Āboltiņa norāda, ka ceptu kartupeļu recepte ir labāk aizsargāta par valsts noslēpumu

Tam gan nepiekrīt vairāki opozīcijas deputāti, kuri uzskata, ka arī uzlabotās normas ir neprecīzas un praksē var būt piemērojamas ļoti dažādi.

Kategoriski pret Krimināllikuma labojumiem ir partija Saskaņa.

Krimināllikuma grozījumi paredz cietumsodu par darbību, kas vērsta pret Latvijas neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā. Par to draud līdz astoņiem gadiem cietumā. Sods ir bargāks, ja šādas darbības veiktas organizētā grupā vai lietojot vardarbību.

Tāpat pārskatīta Krimināllikuma redakcija, kas paredz atbildību par spiegošanu. Līdz desmit gadiem cietumā draudēs par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot ārvalstij vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā.

Bet līdz 20 gadu cietumsods paredzēts par valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu un nodošanu ārvalstij.

Tikmēr izslēgta norma, kas līdz trīs gadiem cietumā paredzēja sodīt par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu, ja šim nodarījumam nav spiegošanas pazīmju. Tas radījis bažas par normas iespējamo izmantošanu pret žurnālistiem un tā dēvētajiem trauksmes cēlājiem.

Tomēr par tā dēvēto “žurnālistu pantu” Saeima vēl turpinās diskutēt. Normas nepieciešamība tiek pamatota ar to, ka valsts noslēpums ir vāji aizsargāts. “Žurnālistu panta” izskatīšana ir atlikta uz divām nedēļām, lai turpinātu konsultācijas ar ekspertiem.

TOP komentāri

  • Seniors
    +1 +1 0

    Seniors

    Un , kadu sodu sanems , Valsts izzadzeji ? Par to , ne varda ! Karteja , Aboltinas bravura ! Kamer vari , tikmer dari ! Domaju , kad sis Saeimas sasaukuma , Aboltinu redzesim pedejo reizi . Ja ne , tad nakosajas velesanas , vinu vairs neieveles neviens , sevi cienoss veletajs !

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Ar riteni uz darbu. Arī ziemā!

Ar riteni uz darbu. Arī ziemā! 1

Vai Latvija varētu kļūt par velo zemi līdzīgi kā Nīderlande? Vai pie mums maz iespējams braukt ar riteni visu gadu? Un kā komfortabli ierasties savā birojā, ja esi minies uz darbu ar riteni ziemā?

Interesantākās 2018. gada grima tendences, ko Tu vari izmēģināt jau šodien!

Interesantākās 2018. gada grima tendences, ko Tu vari izmēģināt jau šodien!

2018. gads make-up pasaulē mirdz vēl spožāk nekā iepriekšējais. Tendenču virsotnēs gozējas metālisks spīdums, gliteri un pat uz ādas uzlīmējami akmentiņi, ļaujot mums uzmirdzēt kā dārgakmeņiem. Ja ar mirdzumu un spīdumu jau esam pazīstamas kopš pagājušā gada, tad viena toņa acu ēnas, izteikti kuplas skropstas un citas aktuālākās tendences vēl jāiepazīst. Esi gatava jauniem skaistuma piedzīvojumiem? Iepazīsties ar 10 interesantākajām grima tendencēm šajā gadā!

Lasi vēl