Saeimā diskusiju vētru izraisa problēmas ar piespiedu dalīto īpašumu

0 Komentāru

Saeimā pirmdien risinājās vētrainas diskusijas par to, kā beidzot labot vienu no 90. gadu kļūdām – piespiedu dalīto īpašumu. Šobrīd gan nav īstas pārliecības, ka parlamentā pietiks politiskās gribas no diskusijām tikt pie reāla darba.

Vēl 90. gados valdība ļāva savulaik padomju varas atņemto zemi atgūt īpašumā arī tiem, uz kuru zemes bija saceltas daudzdzīvokļu mājas. Citviet pasaulē šādos gadījumos zemes kādreizējie īpašnieki saņēma vienreizēju kompensāciju, bet Latvijā viņi atguva pašu zemi, tiekot pie iespējas bezgalīgi iekasēt zemes nomas maksu no mājās esošo dzīvokļu īpašniekiem.

Šobrīd šādā situācijā ir vairāk nekā 110 000 dzīvokļu.

Kaut Saeima jau pirms trim gadiem sāka darbu pie likuma, kas problēmu atrisinātu, tas pēc pirmā lasījuma parlamentā iestrēga.

“Daudz diskusijas par to ir bijušas, bet, manuprāt, viena no lielākajām problēmām ir, ka šis jautājums nav bijis prioritārākais Saeimā. Līdz ar to tās diskusijas nav bijušas pietiekami intensīvas, lai atrastu atbildes uz šiem jautājumiem. Šie nav vienkārši jautājumi, bet tie ir risināmi,” uzskata Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Mediņa.

Likums paredz, ka, vienojoties vairāk nekā pusei mājas dzīvokļu īpašnieku, visiem īpašniekiem būtu pienākums visu zemi zem mājas atpirkt par tās kadastrālo vērtību. Zemes īpašniekam nebūtu tiesību atteikt pircējiem.

Lai to maksimāli atvieglotu, valsts no savas puses apmaksātu visas administratīvās darbības, kā zemes uzmērīšanu un reģistrāciju zemesgrāmatā. Tas valsts budžetam varētu izmaksāt teju 40 miljonus eiro.

Vai šim parlamenta sasaukumam beidzot atradīsies politiskā griba likumu pieņemt, nav skaidrs. Atbildīgās komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs uzskata, ka ir arī svarīgāki darbi. “Šogad, es domāju, ka mums būs daudz vairāk rūpju ar administratīvi teritoriālo reformu, ar vēlēšanu likuma sakārtošanu. Šis likumprojekts diez vai izies šogad trešo lasījumu. Bet – censties vajag.”

Pirmdien parlamentā notikusī konference par dalītā īpašuma izbeigšanu ļoti uzkrītoši parādīja, kādēļ likumu pieņemt ir tik grūti. Satversme aizsargā gan zemes, gan dzīvokļu īpašnieku tiesības, tādēļ parlamentam būtu jāatrod risinājums, kas der visiem. Pašreiz piedāvātais tāds nav. Piemēram, dzīvokļu īpašnieki ir nemierā ar plāniem likt zemi atpirkt par tās kadastrālo vērtību.

Kadastrālā vērtība gan ne vienmēr ir uzticams zemes tirgus vērtības spogulis. Piemēram, Rīgā, netālu no Skanstes ielas greznajām jaunbūvēm, zeme, uz kuras atrodas parasta padomju laika “hruščovka”, var maksāt pat 700 000 eiro. Atpērkot to no zemes īpašniekiem, katram dzīvoklim būtu jārēķinās ar 10 000 eiro lielām izmaksām.

Tieslietu ministrija gan sola, ka šo problēmu varētu atrisināt kadastra reforma, kam jānotiek šogad. Tikmēr radikāli pretējās domās zemes un dzīvokļu īpašnieki ir par to, kā organizēt izpirkšanu. Dzīvokļu īpašnieki nepiekrīt, ka par to lemj vairākums, kura lēmumam pārējiem tad nav citu iespēju, kā klausīt.

Gundars Ūdris
biedrības “Tauta pret zemes baroniem” pārstāvis

Sanāk, ka praktiski puse mājas iedzīvotāju ar viena dzīvokļa pārsvaru nolems par otru pusi un izlems viņu likteni, vai pirkt, vai nepirkt, vai pārdot viņu kopīpašuma daļas, vai ņemt kredītus un tā tālāk.

Arī konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars atzīst, ka šis risinājums varētu tikt noraidīts Satversmes tiesā. “Ar balsu vairākuma principu, ka lēmumu pieņem 50%+1, un tad visai mājai ir pienākums zemi izpirkt, tur jau bija lielākie konstitucionalitātes riski, tā vietā alternatīvas, ka katrs individuāli to dara. Tā kā mums uz galda ir varianti, kas atbilst Satversmei un tādi, kuri tai varētu neatbilst.”

Savukārt zemes īpašnieki ir kategoriski pret dzīvokļu īpašnieku piedāvāto versiju, ka katrs dzīvoklis par savas zemes domājamās daļas atpirkšanu lemtu individuāli.

“Zemes īpašnieki ir pret, ka mājā, piemēram, kurā ir 100 dzīvokļi, viens dzīvokļa īpašnieks piespiedu kārtā nopērk to zemi un tālāk padara jebkuru rīcību ar zemi ļoti apgrūtinošu, ka tālāk pie viņa būtu jāsaskaņo katra darbība, katra nokaltušā koka nozāģēšana, katrs ceļa remonts, katrs saskaņojums, kas ar šo zemi darāms,” akcentē zemes īpašnieku pārstāvis Normuds Šlitke.

Gan vieniem, gan otriem pieņemams šķiet risinājums, ka zemi vienkārši masveidā izpirktu valsts, kura tad attiecīgi varētu nomas maksu par to neprasīt. Tomēr tas valsts budžetam izmaksātu 240 miljonus eiro.

Jāpiebilst, ka Satversmes tiesa jau trīs reizes pastāvošo piespiedu nomas maksas kārtību atzinusi par pamatlikumam neatbilstošu. Pēdējais tiesas spriedums stāsies spēkā maijā, un pēc tā piespiedu nomas maksas varētu atkal pieaugt līdz 6% kadastra vērtības.

0 Komentāru