Komentāri

Saeima ceturtdien pauda sākotnējo atbalstu pretrunīgi vērtētajam likumprojektam, kas Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu atzīst par vienīgo luteriskās baznīcas tiesību pārmantotāju valstī.

Grozījumu kritiķi akcentē, ka šāds likumprojekts būtu pliķis sejā Latvijas luterāņu baznīcas citam atzaram – Evaņģēliski luteriskajai baznīcai ārpus Latvijas, un patiesībā strīds esot par baznīcu īpašumiem.

Ceturtdien notika pirmā Saeimas plenārsēde pēc nedēļas nogalē aizvadītajām parlamenta vēlēšanām. Šī Saeima aizies, taču vēl dažas nedēļas likumdošanas vara ir pašreizējo deputātu rokās.

Šādos apstākļos tradicionāli Saeima izvairās no strīdīgu lēmumu pieņemšanas, tos atstājot nākamajam deputātu sasaukumam. Šoreiz gan bija izņēmums, un darba kārībā bija likumprojekts, kas atzīst, ka Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Likumprojektu radījusi pati baznīca, taču Saeimā to iesniedza vairāku parlamenta frakciju pārstāvji. Tomēr šie šķietami vienkāršie grozījumi aiz sevis slēpj zemūdens akmeņus. Proti, okupācijas gados Latvijas luteriskā baznīca kā atsevišķa mūsu diasporas veidota organizācija darbojās arī ārpus Latvijas. Tā attiecīgo likumprojektu uzskata par lielu necieņu, kas noniecina ārpus Latvijas baznīcas ieguldījumu latviskuma uzturēšanā un neatkarības atjaunošanā.

Viennozīmīgs šis jautājums arī nebija Saeimā. Daži uzsvēra, ka patiesais likumprojekta iemels ir baznīcu strīds par īpašumiem, citi nesaprata, kāpēc valstij vispār būtu jājaucas reliģisko organizāciju iekšējās lietās.

Ar “Saskaņas”, zaļzemnieku un nacionāļu balsīm Saeima tomēr šo likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīja. Tas nozīmē, ka grozījumi mantojumā pāries nākamajam parlamenta sasaukumam, kuram novembrī vajadzēs lemt, vai likumprojekta virzību turpināt.

Lasi vēl