Saeimā atbalsta likumprojektu par “čekas maisu” nodošanu arhīvam, kur tie būtu publiski pieejami

Pievienot komentāru
Saeimā atbalsta likumprojektu par “čekas maisu” nodošanu arhīvam, kur tie būtu publiski pieejami
Foto: LETA

Šajā vēlēšanu gadā nebeidz virmot kaislības ap tā sauktajiem “čekas maisiem”. Saeimas Cilvēktiesību komisija šodien konceptuāli atbalstīja padomju Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu nodošanu Nacionālajam arhīvam, kur tie būtu publiski pieejami. Komisija šo Nacionālās apvienības sagatavoto likumprojektu atbalstīja, par spīti kritikai, ka tas ir juridisks brāķis. Taču kopumā publiskošanas ieceri atbalsta arī čekas arhīva pētnieku komisija.

Likumprojekts paredz, ka visi čekas dokumenti, kuri pašlaik glabājas Satversmes aizsardzības birojā (SAB), tiktu nodoti Nacionālajam arhīvam, kur tie būtu publiski pieejami bez ierobežojumiem. Dokumentu nodošanu arhīvam atbalsta Valsts drošības komitejas Zinātniskās izpētes komisija, kas jau mēnešiem stīvējas ar SAB par piekļuvi čekas maisiem.

Saeimas komisijas sēdē izskanēja arī bažas par šo ieceri, piemēram, SAB vadība norādīja, ka, pārceļot dokumentus uz Nacionālo arhīvu, tam arī būs jāuzņemas atsevišķas funkcijas – piemēram, pirms vēlēšanām izvērtēt kandidātu iespējamo sadarbību ar čeku.

Arhīva pārstāvji gan uzsvēra, ka nav gatavi pārņemt SAB funkcijas. Kā viens no risinājumiem iezīmējās kartotēkas digitalizācija, fiziskā formā nododot materiālus arhīvam, bet digitālā – atstājot SAB. Brīžiem komisijas sēde gan novirzījās no pamattemata.

“Daugavpilī pašreizējā pašvaldības vadītāja Eigima vietnieks ar vārdu Aivars Zdanovskis, kurš CVK mājaslapā ir atzīmējis, ka sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem… Kādā veidā šis cilvēks var atbildēt par izglītības jautājumiem Daugavpilī?” vaicāja Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš (KPV.LV)

SAB vadītājs uz to atbildēja – kādus likumus paši deputāti pieņēmuši, tādi arī regulē pašvaldību vēlēšanas. Kaimiņš apņēmās iesniegt priekšlikumu, kas pašvaldību vēlēšanās vairs neļautu kandidēt tiem, kas sadarbojušies ar VDK. Sēdē arī kļuva skaidrs, ka dokumentu pārcelšana uz Nacionālo arhīvu nebūs lēts prieks, un izskanēja aicinājums nerīkot raganu medības.

“Tie dokumenti, viņi nesatur nekādus pierādījumus. Un tiesa līdz šim parasti nekonstatēja sadarbības faktu, jo nav šo dokumentu, nav personīgo parakstu, bet reputācija vienalga ir sabojāta. Un pierādīt, ka neesi kamielis vairs nav iespējams. Es domāju ne jau tik daudz par šiem cilvēkiem, kuri jau veci, bet par bērniem un mazbērniem,” sacīja deputāts Boriss Cilēvičs (S).

Savukārt viskritiskāk likumprojektu vērtēja Saeimas Juridiskais birojs, uzsverot, ka jau tagad ir noteikta procedūra, kā jānotiek čekas maisu atvēršanai. Parlamenta juristi aicināja šādu nepilnīgu projektu, kas izraisīs tiesību normu kolīzijas, tālāk nevirzīt, kam deputāti tomēr nepiekrita.

“Pat ja šis likumprojekts Juridiskā biroja ieskatā nav perfekts, tas tomēr ir rāmis, kurā var notikt šī diskusija konstruktīvi,” norādīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

Deputātu vairākums atbalstīja likumprojektu un vienlaikus nolēma izveidot darba grupu, kas precizēs termiņus dokumentu nodošanai arhīvam, kārtību, kādā varēs piekļūt kartotēkai, kā arī citus tehniskus brāķus, uz kuriem norādīja parlamenta juristi.