Saeima atbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 12. maijam

14 komentāri
Saeima atbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 12. maijam
KASPARS KRAFTS, F64

Saeima šodien pārapstiprināja valdības 7. aprīļa lēmumu Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējā situāciju pagarināt līdz 12. maijam.

Ministru kabineta pieņemtais lēmums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu jau bija spēkā, bet Saeima attiecībā uz visiem grozījumiem rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu pieņem arī savu lēmumu.

Kā ziņots, ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību Latvijā valdība iepriekš lēma no 13. marta līdz 14. aprīlim valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu. 7. aprīlī valdība nolēma ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināt par nepilnu mēnesi.

Pēc valdības sēdes 7. aprīlī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem atzina, ka situācija ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā ir vērtējama kā kopumā stabila, turklāt, salīdzinot ar vīrusa izplatību citās valstīs, Latvija “izskatās labi”.

“Taču mēs nevaram atslābt, jo Covid-19 pandēmija joprojām plosās. Pēc konsultācijām ar epidemiologiem un speciālistiem, valdība pieņēma lēmumu pagarināt ārkārtējo situāciju valstī līdz 12.maijam. Tas nozīmē, ka mēs nepastiprinām ierobežojumus, bet arī tos nemīkstinām,” aprīļa pirmajā pusē sacīja Ministru prezidents.

15.aprīlī intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” Kariņš sacīja, ka pēc divām nedēļām epidemiologi varētu nākt klajā ar ierosinājumiem, kas paredzētu Covid-19 izraisītās epidēmijas noteikto ierobežojumu mazināšanu.

Tāpat vēstīts, ka vienlaikus rīkojuma grozījumos precizēts privāto pasākumus aizliegums nosakot, ka izņēmums aizliegumam ir bēru ceremonijas ārtelpās un kristību ceremonijas neatliekamos gadījumos, ja tiek ievērota savstarpējā divu metru distance starp personām un citi epidemioloģiskās drošības noteikumi.

Tāpat grozījumi atļauj Eiropas Savienības valstspiederīgajiem, kā arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo šajās valstīs, vienu reizi šķērsot Latvijas teritoriju. Līdz šim, balstoties uz minētajiem grozījumiem, tas bija atļauts vien Igaunijas un Lietuvas valstspiederīgajiem, kā arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo šajās valstīs.

Pieņemtajos grozījumos noteikts, ka Veselības ministrija ar veselības ministres apstiprinājumu sagatavos pasākumus rīcībai ar Covid-19 inficēta mirušā ķermeni. Šī kārtība arī attieksies uz gadījumiem, par kuriem ir aizdomas, ka mirušais ir bijis inficēts ar Covid-19.

Grozījumos vienlaikus iestrādāta atļauja individuālās aizsardzības līdzekļus izsniegt ārstniecības iestādēm, kas nav līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu, un pašvaldībām, tajā skaitā arī pašvaldību sociālās aprūpes iestādēm un pašvaldības policijai, kā arī Iekšlietu ministrijas institūcijām.